Premjers aicināja Latvijas iedzīvotājus “neuzķerties uz jebkuru ziņu” šajā laikā, bet gan katram sabiedrības loceklim noskaidrot – vai tiešām tā ir patiesība. Viņš skaidroja, ka sabiedrībai ir jāsaprot, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā kontekstā Latvijas sabiedrību cenšas sašķelt un iebiedēt. Tomēr premjers uzsvēra, ka šādu metožu apdraudējums var rasties tikai tad, “ja mēs pievēršam uzmanību šādām muļķībām”.
“Jo grūtāk iet Putina armijai karā, jo agresīvāk viņi cenšas izplatīt dezinformāciju,” pauda premjers.
Kariņš norādīja uz aktīvo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbu, aizliedzot Latvijā vairākus Krievijas propagandas medijus. Tāpat premjers vairākkārt atkārtoja, ka patlaban uzmanīgi jāizvērtē informācija un tas jāpalīdz darīt visiem, lai saliedētu sabiedrību.
“Mums ir jābūt mierīgiem, īpaši tiem, kas labi saprot to, kas notiek. Nevajag pakļauties provokācijām. Visiem ir jāstrādā, lai saliedētu sabiedrību. Mūsu sabiedrībai ir iespēja izmantot šos drūmos apstākļus, lai, līdzīgi kā Rietumu demokrātijas, saprastu, ka nav vienam ar otru jākaro. Ir jāsavelkas kopā,” sacīja Kariņš.
Vaicāts, vai Latvijas iedzīvotāji var justies droši, Kariņš atbildēja apstiprinoši. “Situācija diemžēl ukraiņiem krasi atšķiras. Mēs jau astoņpadsmito gadu esam daļa no NATO. (..) Ukraiņiem nav šādas situācijas. Garantija [no NATO par aizsardzību] nav tikai teorētiska, tā ir ļoti viennozīmīgi skaidra. Iebrukums NATO, tas ir karš ar NATO,” norādīja premjers, sakot, ka Vladimira Putina režīmam karā ar NATO nebūtu izredzes gūt uzvaru.
Kariņš uzskata, ka šobrīd Latvijas iedzīvotājiem “vajadzētu drusku nomierināties”, jo tiek darīts viss, lai aizsargātu mūsu valsti. “Es arī kā valdības premjers dažreiz jūtos nedaudz frustrēts. Es arī kā cilvēks jūtu līdzi. Es saprotu, ko mūsu valsts iedzīvotāji domā.
Visa Eiropa, viss NATO ir savilkušies kopā kā vēl nekad,” piebilda Kariņš.
Arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts LTV raidījumā "Šodienas jautājums" uzsvēra, ka Krievijas propagandai Latvijā ir divi mērķi – iesēt bailes un šķelt sabiedrību. "Nevajag dot viņiem to prieku. Šis ir mirklis, kad mums visiem ir jānāk kopā, ja gribam būt tikpat spēcīgi kā ukraiņi," bilda Sārts.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Krievijas sāktais karš Ukrainā notiek jau vairāk nekā nedēļu, un tiek ziņots, ka Krievija arvien nežēlīgāk bombardē Ukrainas pilsētas.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
