JV un tās līderis, pašreizējās valdības vadītājs Kariņš neredz pretrunas ne ar "Progresīvajiem", ne AS, ne NA lielajos tēmu lokos par izglītības un zinātnes, valsts aizsardzības, ekonomikas attīstības jautājumiem. Aizvien stabilitātes vārdā tiek pieminēta koalīcija ar 64 balsīm.

"Mums ir jāpavada laiks ar potenciālajiem partneriem izrunāt, ko kopā darīt, nevis visiem salekt laivā un brīnīties, vai airi vispār paņemti līdzi," uzsvēra Kariņš.

Partija "Progresīvie" kā nākamās valdības vienu no uzdevumiem redz pērn Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apturētā Rīgas attīstības plānojuma apstiprināšanu, trešdien pēc tikšanās ar JV pārstāvjiem sacīja "Progresīvo" līderis Kaspars Briškens. Viņš norādīja, ka Rīgas attīstības plānojums apturēts saistībā ar azartspēļu biznesa interesēm, tāpēc azartspēļu darbības regulējums būtu jāatstāj pašvaldību pārziņā.

Tāpat, pēc "Progresīvo" domām, jāmaina valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modelis, paredzot to nodot premjera pārraudzībā. Trešais partijas pārstāvju pieminētais temats ir minimālās pensijas aprēķina maiņa, iespējas strādāt pusslodzes darbu bērna kopšanas atvaļinājumā un citi jautājumi.

"Progresīvo" viens no līderiem Briškens ir pārliecināts, ka partija savu intelektuālo varēšanu pierādīs arī partiju sarunu turpinājumā, bet cer uz dialogu uz AS un NA.

"Neatkarīgi no lomas, kādā būs "Progresīvie" – pozīcijā vai opozīcijā – mums ir kritiski svarīgi, lai nākamā Latvijas valdības darbojas tiesiski un demokrātiski.

Kafijas biezumos, protams, nezīlēsim par to, cik ilgi koalīcija tiks veidota, bet mēs esam vienisprātis ar "Jauno Vienotību" par dialoga turpināšanu.

Jau šonedēļ turpināsim padziļinātas diskusijas jau ekspertu līmenī par veselības aprūpi, labklājību, izglītību. Joprojām ceram, ka dialogu būs gatavi veidot arī pārējie iespējamie sadarbības partneri. Cerams, ka viņi šo dialogu neturpinās veidot ar masu mediju starpniecību," sacīja Briškens.

Viņš uzsvēra, ka joprojām saredz iespēju partijai nonākt jaunās valdības koalīcijā. Briškens norādīja: "Kā pierāda šodienas tikšanās, mēs turpinām runāt ar JV un meklējam kopsaucējus. Uzskatām, ka šajā brīdī Latvijā nepieciešama valstiska iekļaujoša koalīcija ar 64 mandātiem."

"Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības izvairīšanos no oficiālas sarunas ar "Progresīvajiem" Briškens interpretēja kā nevēlēšanos sadzirdēt līdzīgus uzstādījumus kā pašiem.

"Tad jau vairs nebūs iespējas sabiedrībā postulēt dažādus mītus par "Progresīvo" nostājām. Tajā pašā laikā šāda atteikšanās no demokrātiska dialoga arī mums rada aizdomas, ka patiesais mērķis Nacionālajai apvienībai ir pēc iespējas ātrāk turpināt iesāktos darbus ar visām šīm politbiznesa ietekmēm, kas novērojamas viņu vadītajos resoros. Tā vietā, lai pieļautu, ka koalīcijā kā līdzsvarojošs elements ienākam mēs, kas kalpotu kā uzraugs un sargsuns šajās labas pārvaldības jomās," uzsvēra Briškens.

Turpmākajās dienās partiju pārstāvji strādās darba grupās par konkrētiem tematiem, savukārt pirmdien koalīcijas izveides sarunu vadītājs Kariņš atkal dosies pie Valsts prezidenta, lai runātu par sarunu progresu. 

Kariņš noliedza pārmetumus par ilgo valdības tapšanas gaitu, jo Latvijai esot svarīgi, lai būtu spējīga koalīcija, kas valstī veicina stabilitāti, prognozējamību un attīstību. "Mēs varētu ātri izveidot valdību, kur burtiski sēž un skatās pāri galdam, ko darīsim. Un sāk strīdēties. Tas nav veids, kā strādāt," uzsvēra Kariņš. Arī viņu interesē, kas būs nākamie ministri, – taču pirms šī jautājuma apspriešanas ir jāvienojas par valdībai darāmo. 

Kariņš norādīja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējās valdības izveides smagnējo procesu šobrīd sarunas rit raiti.

"Viss tiek darīts, varētu teikt, jau tiek rakstīta valdības deklarācija. Bez tā, ka katrs jau saprot vai zina, kurš būs kurā jomā un kuri būs vai nebūs valdībā. Tas ir mans mērķis – panākt, ka mums ir kopēja izpratne, kur mums vispār ir jāvirzās. Es runāju ar tiem politiskajiem spēkiem, kuriem, kā es saprotu, varētu būt līdzīgi uzskati. Sarunās aizvien vairāk apliecinās, ka tā ir, bet pretrunas starp šiem četriem politiskajiem spēkiem ir mazākas nekā tas kopīgais," sacīja Kariņš.

Pagaidām viņš atturējās nosaukt brīdi, kad jaunās valdības aprises varētu virzīt apstiprināšanai Saeimā.

KONTEKSTS:

Pašlaik jaunās koalīcijas veidošanas sarunās, kuras uzsākusi JV, iezīmējies iespējamais koalīcijas kodols, ko veidotu JV, NA un AS. JV iestājusies par plašāku koalīciju kopā ar "Progresīvajiem". Līdz šim NA un AS attieksme bijusi vairāk noraidoša pret sadarbību ar "Progresīvajiem" ideoloģisko domstarpību dēļ.

14. Saeimas vēlēšanas notika sestdien, 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: JV, Zaļo un Zemnieku savienība, AS, NA, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".