Krustpunktā

Krustpunktā diskusija: Vai Latvijā jāvēršas pret Krievijas atbalstīšanu politiskajā vidē?

Krustpunktā

Krustpunktā aktuāli: Nedēļa ir aizvadīta politiskās turbulences zīmē

Krustpunktā izvaicājam Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu

Kariņš: Putina atbalstītāji Latvijā ir «mazākums no mazākuma»

Latvijā Vladimira Putina režīma atbalstītāji ir mazākumā, tādēļ pārējai sabiedrības daļai no viņiem nevajadzētu baidīties, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

Premjers Kariņš: Putina atbalstītāji Latvijā ir mazākumā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Viņš norādīja uz sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajām aptaujām februārī un tagad. Karam sākoties, piektā daļa jeb ap 20% no krieviski runājošajiem Latvijā atbalstīja Putina režīmu, vēl viena piektā daļa atbalstīja Ukrainu un tās prezidentu Volodimiru Zelenski, bet liela daļa atbildēja, ka nezina, ko atbalstīt. Pēc Kariņa teiktā, pēdējās aptaujās, kas veiktas aptuveni pirms trim nedēļām, Putina atbalstītāju skaits no 20% sarucis līdz 13%.

“Ja to pārtulko, tad tas ir aptuveni 5% no mūsu valsts iedzīvotāju skaita,” sacīja premjers, norādot, ka arī tādās rietumvalstīs kā Kanāda, Vācija vai Francija parasti ir 5% iedzīvotāju, kuri dažādu iemeslu dēļ ir neapmierināti ar valdību kā tādu.

"Ja mums ir runa faktiski par 5% mūsu valsts iedzīvotājiem, ar to mēs varam tikt galā. Un, kas mums ir jāsaprot, – ka tas ir mazākums no mazākuma.

Tas galvenais ir, ka mēs neļaujamies, ka mēs nebaidāmies no tā un ka mēs turpinām sevi kā valsts attīstīt ar paceltu galvu, kā saka, ar pilnām krūtīm. Un iet soli solī uz priekšu," izteicās Kariņš.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā jau strādā, lai uzlabotu situāciju – skolās visas mācības būs valsts valodā, tiks stiprinātas valsts aizsardzības spējas.

Kariņš aicināja iedzīvotājus nebaidīties, jo vienmēr mūsu valstī būs cilvēki, kurus varētu dēvēt par nelojāliem vai naidīgiem, bet šādi cilvēki ir mazākumā. 

Kariņš arī kritizēja Mariju Golubevu (“Attīstībai/Par!”), kurai pēc 9. un 10. maijā pasākumiem Uzvaras parkā, kuros pulcējās Putina režīma atbalstītāji, nācās atkāpties no iekšlietu ministres amata.

Pēc Kariņa domām, pietrūka atvainošanās par notikušo: “Es nedzirdēju nevienā teikumā, ka bija jābūt citādāk. Es nedzirdēju nevienā teikumā, ka tas ir nepieņemami. (..) Tas, ka viņa bija komandējumā, nemaina to, ka viņa joprojām bija iekšlietu ministre.”

Premjeram arī pietrūka “skaidru un stingru vārdu”, ka tā nedrīkst uzvesties pret valsts interesēm. Tas bija iemesls Golubevas demisijai, ko Kariņš būtu prasījis arī bez Nacionālās apvienības paziņojuma. “Šajos apstākļos ir ļoti svarīgi, lai mūsu valsts iedzīvotāji saprot, ka valsts varai ir arī spēks, un tas spēks jāizrāda pret tiem, kas cīnīsies faktiski pret mūsu valsti, pret mūsu vērtībām,” sacīja premjers.

KONTEKSTS:

9. maijā nacistiskās Vācijas režīma sagrāve Otrā pasaules karā tiek atzīmēta ne tikai Krievijā, bet arī Latvijā – daļa sabiedrības ik gadu pulcējas arī Rīgā pie Uzvaras parka pieminekļa. Šogad, kad Krievija sākusi karu Ukrainā, Latvijā cilvēkus aicināja 9. maijā nelikt ziedus pie pieminekļa Uzvaras parkā, tomēr daļa iedzīvotāju to darīja.

10. maija rītā cilvēku noliktie ziedi tika aizvākti, kā to paredzēja iepriekš noteiktais plāns. Tādēļ ziedu licēji vēlreiz devās pie pieminekļa 10. maijā, un vakarā parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Latvijas Televīzija Pārdaugavā novēroja, ka vairāki sanākušie bija agresīvi un neslēpa atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt