Kariņš pauda gandarījumu, ka ir izdevies atrast Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju, Latvijas Bankas prezidentu, Augstākās tiesas priekšsēdētāju un ģenerālprokuroru.
"Visi šie cilvēki ir ne tikai augsti kvalificēti, bet arī ļoti motivēti, ar redzējumu, kas ir attiecīgā jomā darāms, lai uzlabotu. Mums kā mazai valstij, lai mēs būtu konkurētspējīgi pasaules tirgū, mums ir jābūt ļoti sakārtotai sistēmai. Viss ir mums pašiem jāsakārto. Mēs jutīsimies individuāli laimīgāki, un mūsu valsts pārvalde raitāk strādās, būs lielāka ticība valsts pārvaldei, tiesu varai kā tādai.
Mēs arī vairāk piesaistīsim investīcijas, kļūsim konkurētspējīgāki," sacīja Kariņš.
Premjers uzskata, ka Stukāns ir ļoti kvalificēts ģenerālprokurora amatam. Valdības vadītājs sagaida, ka sadarbība ar jauno ģenerālprokuroru būs ļoti laba.
"Kā valdības vadītājs es izteicu gatavību sadarboties tādā ziņā, ja ģenerālprokurors redz, ka mums valstī būtu uzlabojams kāds likums vai kādi Ministru kabineta noteikumi, procedūra, kur valdība var iesaistīties,
es iesaistīšos, atbalstot mūsu ģenerālprokuroru ar pārmaiņām, kas būs nepieciešamas," uzsvēra Kariņš.
Stukāns sacīja, ka prokuratūrai ar saviem darbiem ir pienācis laiks parādīt un pierādīt, kā Latvijā darbojas likums. "Apzinos, ka ne tikai Latvijas sabiedrība, bet arī Eiropas eksperti uz mums skatās, uz to, kas attiecas uz krimināllietu izskatīšanu – gan tiesas procesu ilgumu, gan pirmstiesas izmeklēšanas ilgumu.
Es esmu gatavs uzņemties un meklēt šķēršļus, kas kavē. Man tas ir daļēji skaidrs. Man ir darbi, kas ir ieplānoti," uzsvēra Stukāns.
Viņš uzskata, ka pilnīgi ir jāmaina sadarbības izpratne un modelis starp prokuratūru un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, kā arī prokurora attieksme un loma tajā, kas saistīts ar krimināllietu uzsākšanu līdz attiecīgam nolēmumam tiesu instancēs.
"Būtiskākā lieta ir prokurora iesaistīšanas brīdis un apjoms pirmstiesas izmeklēšanā. Šobrīd tas, kāds ir uzraudzības mehānisms, diemžēl sevi nav attaisnojis. Jāmaina uzraudzības sistēma. Prokuroram ir jāiesaistās kriminālprocesu izmeklēšanā jau pirmajā posmā, nosakot krimināllietas virzību un veicamās procesuālās darbības, kas šobrīd ir atstāts izmeklētāja un izmeklēšanas iestādes ziņā. Ņemot vērā tos resursus un kvalifikāciju, kas mums visos līmeņos ir, mums nav citu variantu, kā salikt visus spēkus kopā.
Kur tas ir vienkārši, izstrādāsim metodes un metodoloģijas, kur izmeklētājs varēs darboties pēc shēmām, bet tur, kur nepieciešams intelektuālais potenciāls, jau pirmajā dienā mēs piesaistīsim prokuroru izmeklētājiem palīgā," skaidroja Stukāns.
KONTEKSTS:
Jūnija vidū Saeima ģenerālprokurora amatā apstiprināja tiesnesi, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu. Šoreiz ģenerālprokurora iecelšana notika pēc jaunajiem noteikumiem - ģenerālprokuroru iecēla nevis pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, bet Tieslietu padomes priekšlikuma. Tieslietu padomes sastāvā ir 15 cilvēki. Stukānu izvēlējās no astoņiem pretendentiem.
Stukāns ģenerālprokurora amatā nomainīja Ēriku Kalnmeieru, kurš 10. jūlijā aizvadīja savu pēdējo darba dienu.
Stukāns iepriekš uzsvēris, ka viņa mērķis ir nodrošināt likumību Latvijā, tāpēc viņš izvēlējies kandidēt uz ģenerālprokurora amatu. Stukāns skaidroja, ka prokuratūras uzdevums ir nodrošināt pirmstiesas kriminālprocesu un lietu virzību.
Viņš uzskata, ka esošā kārtība ir uzlabojama, nemainot likumu, bet pilnveidojot prokurora lomu pirmstiesas izmeklēšanā. Tas nozīmē, ka kriminālprocesa virzībā vadošo un galveno lomu jāieņem prokuroram.
