Lūgts komentēt publiski izskanējušās bažas par labklājības ministres Ramonas Petravičas (“KPV LV”) saistību ar "aplokšņu algām", Kariņš uzsvēra, ka konkrētu ministru izvēle ir katras partijas pašas atbildība. Savukārt viņš ministrus vērtē pēc tā, vai cilvēks spējīgs pildīt pienākumus. “Ja frakcijas uzskata, ka šis ir labākais kandidāts, es ņemšu to par labu esam,” sacīja politiķis.
Attiecībā uz Petraviču viņš pauda, ka viņam nav iemesla atteikt viņai strādāt valdībā: “Man ir tiesības pateikt “nē”, bet nav iemesla.” Savukārt, ja aizdomas izrādītos patiesas, situācija būtu citādāka, viņš piebilda.
Kariņš cer, ka nebūs jānonāk situācijā, ka viņš ir neapmierināts ar kādu ministru, bet attiecīgā partija tam nepiekrīt.
Līdzīgu viedokli Kariņš pauda attiecībā uz Jaunās konservatīvās partijas pārstāvošā tieslietu ministra Jāņa Bordāna izvēli parlamentārā sekretāra amatā redzēt Juri Jurašu, par kura izdošanu kriminālvajāšanai lems Saeima. Ja mēs atstājam ministrus partiju kompetencē, tad arī viņu komanda paliek pašu izvēlē, sacīja politiķis.
Turklāt parlamentārais sekretārs ir ministra vietnieks Saeimā un mazāku lomu spēlē valdības darbā, viņš piebilda.
Valdības veidošanas procesā Kariņš gan bija kategorisks pret partijas “KPV LV” izvēlēto iekšlietu ministra kandidātu Aldi Gobzemu. Tas saistīts ar Gobzema kolēģu lēmumu izslēgt viņu no advokatūras, un tādējādi Kariņš saskatīja risku, ka šis kandidāts vispār nespēs pildīt amata pienākumus.
Turklāt, paziņojot par atteikumu strādāt valdībā kopā ar Gobzemu, Kariņš bijis pārliecināts, ka ar to sarunas beigsies. Vēlāk, kad “KPV LV” bija gatava turpināt valdības veidošanu, Kariņš esot bijis pārsteigts.
