Kariņš neredz iespēju budžetā atrast 300 miljonus veselības nozarei, tostarp mediķu algām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Veselības nozarei, tostarp mediķu algām atrast vairāk nekā 300 miljonus eiro valsts budžetā nevarēs, Latvijas Televīzijas raidījumā ''Viens pret vienu'' teica premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Likums, kas paredzēja mediķu algu celšanu, arī noteica, ka nākamgad tam būtu paredzēti 320 miljoni eiro.

Premjers stāstīja, ka pasaules ekonomika iegājusi lēnākā fāzē, un tagad ir arī “Covid-19” ietekme uz ekonomiku, kas to vēl piebremzē. “Tas atsaucas arī uz mums,” norādīja Kariņš.

Viņš solīja palielināt finansējumu veselības nozarei, ja tiks atrasta nauda, kuru ir iespējams atvēlet mediķiem. “Bet runāt par 300 vai vairāk miljoniem eiro ir tīra teorija. Kaut kur tad ir jāatņem šī nauda. Kuram tad atņemt?” vaicāja Kariņš.

Premjers norādīja, ka veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) pašlaik strādā pie mediķu algu reformas. “Jebkuru naudas daudzumu var izmantot dažādi,” sacīja Kariņš, ļaujot noprast, ka vēlētos, lai algas tiktu palielinātas medmāsām un citiem darbiniekiem, kuriem tās ir zemas.

KONTEKSTS:

Saskaņā ar 2018. gadā Saeimā pieņemto lēmumu mediķu algu celšanai 2020. gadā būtu jāparedz 120 miljoni eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Mediķu organizācijas ar šādu lēmumu nav apmierinātas, uzstājot uz Saeimas sākotnējā solījuma izpildi. Pirms 2020. gada budžeta pieņemšanas simtiem veselības aprūpes darbinieku pie Saeimas pulcējās protesta akcijā "Viena diena bez ārstniecības personas". Lai gan protesta laikā medicīnas darbinieku pārstāvji tika uzaicināti uz tikšanos ar politiķiem, vienošanās netika panākta.

Mediķi norāda, ka veselības aprūpes finansējums kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir ļoti zems, turklāt ekonomiskās krīzes laikā 2009. gadā tas tika samazināts vēl par 40%. Tāpēc mediķi ar lielām cerībām raudzījās uz solīto atalgojuma pieaugumu par 20% katru gadu, sākot no 2018. līdz 2022. gadam, jo tas ļaušot pietuvoties Lietuvai un Igaunijai.

Pēc tam, kad Saeima apstiprināja 2020. gada budžetu, mediķi solīja protesta akcijas turpināt. Neraugoties uz mediķu lūgumu atgriezt Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 2020. gada budžetu, Valsts prezidents Egils Levits to izsludināja, turklāt plānotā protesta dienā - 28. novembrī.

Mediķu asociācijas arī šogad devās atgādināt prezidentam par prioritātēm veselības jomā. Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece sacīja, ka ir svarīgas ne tikai mediķu algas, bet tas, kā kopumā budžets tiek plānots: “Mūsu galvenās prioritātes ir tomēr paskatīties, kā mēs sadalām naudu, piemēram, 2020. gada budžetā diezgan liela naudas summa, 300 miljoni, tika izmantota, lai palielinātu neapliekamo minimumu, kas patiesībā katram iedzīvotājam ir neliela nauda, mēnesī tie ir 11 - 15 eiro,” norādīja Aizsilniece.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti