"Ja desmit dienu laikā nespēsim uzlabot situāciju, tad būsim spiesti iet uz pilna spektra pārvietošanās ierobežojumiem, bet ne es, ne valdība, ne sabiedrība to nevēlas. Mums ir iespēja neiet tajā virzienā, bet ar kopīgiem spēkiem pagriezt šo uzliesmojumu. Aicinu visus trīs nedēļas saņemties. Aicinu visiem kopīgiem spēkiem saņemties. Izturēsim, ierobežosim un mainīsim kopīgiem spēkiem," sacīja Kariņš.
Veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") uzsvēra, ka pašlaik cilvēki mazāk pulcējas tikai brīvdienās, kad ir aizliegta dažādu preču tirdzniecība. Tādēļ ticis lemts par klusuma periodu.
"Vai nu saņemamies, vai arī pēc 10 dienām būs jālemj par plaša spektra pārvietošanās ierobežojumiem," sacīja Viņķele.
Viņa norādīja, ka par pārvietošanās ierobežojumiem varētu nelemt, ja inficēto līkne stabilizētos, kā arī būtu vērojams, ka cilvēki vairs nepulcējas sabiedriskās vietās.
Infektologs, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis žurnālistiem bija sagatavojis īsu vēstījumu, norādot, ka dzīve Latvijā nav droša, bet to ir viegli mainīt.
"Ja šodien saslims 1000 cilvēku, pēc nedēļas vismaz 100 iestāsies slimnīcās ar plaušu karsoni. Tas nozīmē, ka viņiem ir kolēģi, ģimenes locekļi, kas ies pašizolācijā.
Šādos skaitļos dzīve Latvijā nav droša. Tas apdraud visu valsts funkciju," sacīja Dumpis.
Viņš uzsvēra, ka risinājums ir vienkāršs – pavadīt trīs nedēļas savās mājsaimniecībās.
"Nekas vairāk nav jādara. Varam saslimstību samazināt līdz kontrolējamam līmenim. Ja saslimšana ir zemākā līmenī, tad daudz vieglāk reaģēt veselības aprūpes sistēmai, vieglāk atrast kontaktpersonas un veikt viņu testēšanu, lai atgrieztos vasaras situācijā, kad kontrolējam saslimšanu. Pašlaik kontrole nav iespējama," norādīja Dumpis.
Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone sacīja, ka ierobežojumi daudzas nozares ietekmēs negatīvi, tomēr ir jādomā par tām nozarēm, kurās strādā liels nodarbināto skaits, kur liels risks inficēties. Viņa atbalstīja "izretošanos", lai nebūtu iespējams pārnest slimību vienam uz otru. "Mūsu visu kopīgs uzdevums to panākt," sacīja Meņģelsone.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt. Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas Covid-19 ierobežojumi pakāpeniski tiek pastiprināti, un 17. decembrī uz trim nedēļām noteikts klusuma periods, ierobežojot tirdzniecību un pakalpojumus klātienē.
Epidemiologi, mediķi un politiķi aicinājuši cilvēkus ievērot ierobežojumus, lai pēc iespējas mazāk ciestu gan ekonomika, gan arī pašu veselība.
Vienlaikus sociālajos tīklos ir izplatīta dezinformācija, kas aicina iedzīvotājus Covid-19 ierobežojumus ignorēt. Psihoterapeiti norāda, ka cilvēki bailēs un neziņā pievēršas manipulētājiem, kuri izplata dažādas sazvērestības teorijas. Notikuši pat protesti pret Covid-19 ierobežojumiem, kuru dalībniekus sodīs par pārkāpumiem. Eksperti kritizējuši valdības komunikāciju ar sabiedrību šajā laikā, norādot, ka daļa sabiedrības nav sasniegta.
