Pēc Kariņa vārdiem, nekad vēl nav bijis tā, ka ES Tiesa šajā jomā būtu ņēmusi virsroku pār nacionāla līmeņa tiesas lēmumiem, jo uzskatīts, ka šādi jautājumi ir nacionālās tiesas kompetencē. Taču šajā gadījumā Rimšēvičs ir ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības amatpersona – Eiropas Centrālas bankas padomes loceklis, un nav bijis tāds gadījums, kad smagos noziegumos apsūdzēts centrālās bankas vadītājs.
Šis ir "bezprecedenta" jeb līdz šim nebijis gadījums, Latvija ES Tiesā šajā lietā nav zaudējusi, līdz ar to vainīgos meklēt nav jēgas.
"Vainīgo šajā sistēmā es neredzu," teica Ministru prezidents, piebilstot, ka šis gadījums ir ļoti interesants, ko noteikti pētīs mācībspēki un studenti augstskolās.
KONTEKSTS:
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2018. gada februārī aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu AS "Trasta komercbanka" (TKB) akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli tika piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Taču ES Tiesa 26. februāra spriedumā secināja, ka Rimšēviča faktiskā atstādināšana no amata uz laiku, kamēr likumsargi izmeklē iespējamās apjomīgās kukuļošanas lietu, nebija pietiekami pamatota. Tiesa lēma, ka viņš ir jāatjauno amatā.
