Piektdienas vakarā Briselē notika pirmā sešu premjeru sanāksme. Šo kontaktgrupu Eiropas Savienības valstu vadītāji izveidoja pagājušajā nedēļā ar mērķi vienoties par to, kurš varētu kļūt par nākamo Eiropas Komisijas priekšsēdētāju.
Eiropas Tautas partiju šajā sanāksmē pārstāv Horvātijas premjers Andrejs Plenkovičs un Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš.
“Process ir sarežģīts, to gan es teikšu. Cik viņš būs garš vai īss to mēs vēl nezinām. Bet redz, ja ir trīs puses, kas vairāk vai mazāk saka vienu un to pašu tikai ar pretējo kandidātu, visi uzskata, ka komisijas vadītājs ir no svara, un katram ir savs kandidāts, tad ir jāmeklē kā apiet tās nesaskaņas un grūtības. Un tas veids, ko mēs arī pavadījām laiku, ir runāt par saturu – kas tas ir, ko mēs gribam izdarīt. Tad, iespējams, no tā satura labāk izrietēs kādā veidā mums vajag virzīt konkrētos kandidātus konkrētos posteņos," pauž Kariņš.
Tāpat šajā kontakgrupā darbojas arī divi sociāldemokrātu pārstāvji – Spānijas premjers Pedro Sančess un viņa portugāļu kolēģis Antoniu Košta. Savukārt Liberāldemokrātus pārstāv Beļģijas premjers Šarls Mišels un Nīderlandes valdības vadītājs Marks Rutte.
Katrai politiskai grupai ir savs kandidāts uz Eiropas Komisijas vadītāja krēslu. Tautas partija vēlas tajā redzēt Manfredu Vēberu, sociāldemokrāti – Fransu Timmermansu, bet liberāldemokrāti – Margrēti Vestageri. Un pagaidām neizskatās, ka kāds būtu gatavs piekāpties.
Eiropas Tautas partija pastāv uz tā, ka tā ir lielākā frakcija Eiropas Parlamentā un tādēļ tieši viņiem būtu jāturpina vadīt Eiropas Komisiju. Savukārt pārējās divas grupas, kā arī zaļie, uzstāj, ka Eiropai ir nepieciešams jauns sākums un Tautas partija, kas līdz šim ir bijusi pie varas, to nespēs nodrošināt. Turklāt dāņu konkurences komisāres Vestageres kandidatūru atbalsta Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Tādēļ Kariņš saka, ka daļa no piektdienas sarunas tika veltīta gan mērķiem, gan arī kritērijiem, kādiem būtu jāatbilst Žana Kloda Junkera pēctecim.
“Kas mani, kā Latvijas premjeru interesē, un kas Latvijai interesē ir, ka nākamais Eiropas Komisijas vadītājs būtu tāds, kas ir ieinteresēts attīstīt vienoto tirgu, kas būtu tāds, kas iestātos pret protekcionismu. Un piemēram, ka mūsu pakalpojumu sniedzēji varētu brīvi konkurēt pa visu Eiropu, ka nebūtu tā nevēlēšanās, kas pārveidotos par protekcionismu no citām valstīm," tā Kariņš.
Komisijas vadītāja krēsls nebūt nav vienīgais, kas tuvākajā laikā būs jāaizpilda. Politiķiem ir jāvienojas arī par to, kurš vadīs Eiropadomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālo banku, kā arī kurš atbildēs par ārlietām. Turklāt vismaz divus no šiem amatiem vajadzētu ieņemt sievietēm un kādam jānāk arī no Austrumu vai Centrāleiropas. Panākt šādu līdzsvaru nav vienkārši.
Kariņš saka, ka cerība vienoties līdz Jāņiem joprojām pastāv. Tomēr daudzi Briselē par to ir skeptiski un pieļauj, ka komisijas priekšsēdētājs tiks nominēts ne agrāk kā jūlija vidū vai beigās.
