Kariņš neizslēdz iespēju, ka Krievijas agresijas dēļ kādā brīdī pie Latvijas robežas var nonākt bēgļu plūsma no Ukrainas. Un šādā gadījumā mums būtu nepieciešams arī citu ES valstu atbalsts.
„Kā mēs paši justos vai reaģētu, ka Krievijas karadarbības rezultātā pēkšņi uz mūsu robežas būtu 10 tūkstoši ukraiņu, kuri vēlētos meklēt patvērumu? Tajā brīdī mēs droši gribētu solidaritāti no pārējās Eiropas, kas mums palīdzētu. Līdzīgi šobrīd prasa, arī no mums solidāri palīdzēt situācijā, kas rodas Vidusjūrā," saka politiķis.
Tāpēc Eiropas dienvidos nonākušo bēgļu problēmas risināšana Latvijai ir simboliska, sacīja eiroparlamentārietis. Viņš gan pauda, ka bēgļu skaits, kas būtu jāuzņem Latvijai, kopumā nav liels, un būtiskāks ieguldījums varētu būt līdzdalība robežkontrolē Eiropas dienvidos un bēgļu glābšanā.
Līdz šim izskanējušais iespējamais bēgļu kvotu sadalījums gan vēl varētu mainīties, uzskata Kariņš.
Jau ziņojām, ka katru gadu tūkstošiem bēgļu no Lībijas pa Vidusjūru mēģina nokļūt Eiropā. Problēma ir kļuvusi tik aktuāla, ka Eiropas Savienība ir izstrādājusi speciālu programmu nelegālās imigrācijas ierobežošanai, rosinot divos gados uzņemt 20 tūkstošus bēgļu un izmitināt viņus visā Eiropā.
Latvijai būtu jāuzņem aptuveni 220 bēgļi, kuri jau ieguvuši šādu statusu, bet ES vēl nav iebraukuši, kā arī vēl 1,2% no tiem bēgļiem, kas jau ieradušies Eiropā. Latvija gan ir noraidoša pret ieceri par bēgļu kvotām, jo valstij ir ierobežotas iespējas uzņemt patvēruma meklētājus.
