Premjers uzsver, ka uzliesmojums ir nopietns. Un, lai pēc iespējas mazāk kaitētu ekonomikai un ļautu bērniem turpināt mācības klātienē, ir būtiski katram sniegt ieguldījumu vīrusa apturēšanā, turpinot mazgāt rokas, ievērojot distanci un publiskās telpās valkājot sejas aizsargmaskas, kā arī pēc iespējas ierobežojot sociālos kontaktus, bez kuriem pagaidām var iztikt. Premjers norādīja, ka šis aicinājums vairāk saistās ar privātām ballītēm, nevis teātriem vai koncertiem, kur ir numurētas sēdvietas un stingri sanitārie pasākumi.
"Mēs redzam atkal un atkal – tur, kur ir bijuši vīrusa uzliesmojumi vienā, otrā vai trešajā pašvaldībā, tas parasti notiek tieši kolēģu un draugu diezgan šauros kolektīvos.
Ja mēs varam tagad kādu laiku atturēties no tiešiem sociālajiem kontaktiem, lai ekonomika varētu turpināt darboties, mēs varēsim šo vīrusa uzliesmojumu kontrolēt, "nospiest" vilni, kas šobrīd veļas.
Tas ir mums pa spēkam, un tas ir tas, ko es aicinu šobrīd darīt," sacīja Kariņš.
Viņš uzsvēra arī dažādu citu pasākumu nozīmību.
"Diemžēl [pret šo slimību] vēl nav ne zāļu, ne vakcīnas, taču mēs zinām gan no savas, gan visas pasaules plašās pieredzes – ja mēs elementāri mazgājam rokas, ievērojam distanci, valkājam maskas un nerīkojam šīs ballītes, mēs spēsim ierobežot iespējas vīrusam izplatīties. Jo šis vīruss mīl, ka mēs esam tuvu viens otram. Tas ir tas, ko viņš gaida. Nedosim viņam to iespēju! Ja mēs to ievērosim, nebūsim spiesti iet kā daudzās valstīs, kur sāk atkal slēgt ekonomiku. Kā valdības vadītājs es negribu slēgt mūsu ekonomiku ciet; domāju, ka neviens to nevēlas! Tātad ievērosim šīs pamatlietas. Mēs tiešām to varam,” sacīja premjers.
Kariņš pagaidām nevarēja atbildēt, vai Krīzes vadības padome otrdien varētu lemt par sociālo kontaktu ierobežošanu ar Ministru kabineta noteikumu spēku, taču norādīja: "Mēs ņemsim vērā to, ko eksperti būs izstrādājuši un ieteikuši. Vai tur būs formāls noteikums vai ne, šobrīd nevaru pateikt. Bet zinu teikt vienu: ja grib, lai nesaslimst pats un tuvinieki, tad vienkārši jāturas drusku nost no citiem, kamēr šis vilnis pāriet pāri. Un tas pāries."
Runājot par šonedēļ ieviesto prasību valkāt sejas maskas publiskās iekštelpās, kas jau ir spēkā daudzās citās valstīs, bet Latvijā ienāca strauji un daļā sabiedrības raisīja neizpratni un pat dusmas,
premjers lietoja salīdzinājumu ar ķiveres valkāšanu būvlaukumā.
“Kāds varētu teikt – es nekad neesmu sastapis būvstrādnieku, kurš būtu nomiris no tā, ka nevalkāja ķiveri. Vai arī – bija būvstrādnieks, viņam uz galvas uzkrita trīstonnīga plātne, un redz, ķivere viņu nepasargāja! Taču veselais saprāts saka – būvlaukumā ir jāvelk ķivere, lai minimizētu iespēju satraumēt galvu. Līdzīgi ir ar sejas maskām – tās nav brīnumlīdzeklis, bet kombinācijā ar distanci un roku mazgāšanu tas ir pierādījies kā ļoti efektīvs līdzeklis, lai vairāk pasargātu sevi un savus tuviniekus. (..) Jā, ikdienā mēs nestaigājam ķiverēs, bet ikdienā arī nav pandēmijas apstākļi. Ja būtu tā, ka no debesīm kristu krusa, gan jau mēs meklētu iespējas pasargāt savu galvu.”
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga, un 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedzis 25 gadījumus. Pieaug arī rindas uz Covid-19 testiem, un cilvēki bez simptomiem jau ir aicināti uz pārbaudi nepieteikties.
Reaģējot uz slimības izplatību, valdība nolēma, ka sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā no 7. oktobra ir obligātas. 13. oktobrī valdība lēma, ka maskas jāvalkā arī sabiedriskās vietās, kur uzturas vairāk nekā 15 minūtes. Pašlaik Latvijā publiskos pasākumos iekštelpās var pulcēties līdz 500 cilvēkiem, brīvā dabā – līdz 1000. Privātos pasākumos iekšā var pulcēties 30, bet ārā - 300.
