Panorāma

Krimas žurnālists: Krievija iet pa savas sakāves ceļu

Panorāma

Panorāma

Arī pēc vakcinācijas blaknēm rekomendē trešo poti

Karīnai pēc Covid-19 vakcinācijas blaknēm rekomendē trešo poti

Iespēju tikt pie kompensācijām kovida vakcīnu radīto blakņu dēļ valsts solīja nodrošināt no šī gada, jo vispirms bija jāvienojas – kam, cik un par ko tieši maksāt. Janvāris jau otrajā pusē, bet noteikumi, kas regulētu apmaksas kārtību, vēl nav pieņemti un pabeigti. Karīna Miezāja spiesta sadzīvot ar vakcīnu radītajām blaknēm.  Lai gan sievietei radītais veselības kaitējums atzīts par būtisku, ārstu konsilijs lēmis, ka trešā pote nav atliekama, vēstīja Latvijas Televīzija.

Par fotogrāfi Miezāju raidījums "Panorāma" plašāk ziņoja pērn novembrī. Nu pagājuši astoņi mēneši, kopš viņa saņēma savu otro "Pfizer"/"BioNTech" poti. Sākumā sievietei tirpa roka, vēlāk kļuvis grūti staigāt. Līdz nonākusi arī slimnīcā. Meklējot iemeslus pēkšņajai saslimšanai, uzstādīta diagnoze  "polineiropātija" – autoimūna slimība, kas izpaužas ar sāpēm un tirpām pēdās un plaukstās. Cēloņsakarību ar vakcināciju atzinusi arī Zāļu valsts aģentūra.

"Ar to sadzīvot ir faktiski neiespējami. Tu vari par to censties nedomāt, bet tu nevari nedomāt to, ko tu jūti. Tās domas nevar novērst," viņa norādīja.

Reizēm ir tā, ka sieviete nevar strādāt. Un šādos nopietnos gadījumos valsts solījusi izmaksāt kompensācijas. Top īpašs mehānisms, kuru iedarbināt solīja šī gada sākumā. Bet Miezāja vēl gaida, kad vispār varēs pieteikties.

"Ja mēnesis jau ir šajā gadā pagājis un vēl nav saprotams, kurš to izdarīs, tad es saprotu, ka tas noteikti nebūs ne nākamajā, ne aiznākamajā mēnesī. Tāpēc, ka nekas nevirzās," viņa teica.

Veselības ministrijā mierināja – drīz noteikumi būšot gatavi. Tad tos nodošot sabiedriskajai apspriešanai.

Maksimālā kompensācijas summa būšot 142 tūkstoši eiro.

Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika teica: "Mēs strādājam pie šo noteikumu projekta, lai izstrādātu pēc iespējas labāku un saprotamāku projektu. Tai skaitā pie iespējamās komunikācijas gan ar sabiedrību, gan ar konkrētiem pacientiem. Un noslīpētu detaļas, lai pašiem būtu vieglāk strādāt un arī pacientiem būtu vieglāk uztvert savas iespējas, tiesības un saprast procesu."

Pieteikties vajadzēs īpašā kārtībā, un iesniegums par blaknēm Zāļu valsts aģentūrā nederēšot. Ministrija plāno, ka pieteikumus varētu sākt pieņemt vien maijā, bet kompensācijas izmaksāt vēl sešu mēnešu laikā kopš pieteikuma saņemšanas un izvērtēšanas. Kamēr ministrijai ir gana laiks pārdomām, Miezājai februārī beigsies vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš. Potēt vai nepotēt trešo poti? Par to atlicis maz laika pārdomām.

"Vakcinēties man ir bail. Nu, man ir bail! Es neticu, ka kāds ar blaknēm ietu un ļautu sev durt. Nu nē! Un tai pašā laikā man ir vajadzīgs sertifikāts," viņa norādīja.

Cilvēkiem, kuriem ir aizdomas, ka vakcīnas var radīt dzīvībai un veselībai bīstamas blaknes, jāvēršas kādā no lielo slimnīcu konsilijiem. Tajā vairāki ārsti izvērtē riskus un to, vai ir pamatots iemesls nevakcinēties. Tajā vairāki ārsti izvērtēs, vai ir pamatots iemesls atlikt vakcināciju.

Tiesa, uz konsiliju nemaz nevar tikt bez ģimenes ārsta ziņas un piekrišanas.

Miezājai šāds nosūtījums bija. Konsilijs Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) lēma – vajag vakcinēties. Bet nevis ar ziņneša vakcīnām, kādas ir "Pfizer" un "Moderna", bet gan ar kādu no vīrusa vektora vakcīnām. "Johnson & Joshnson" vai "AstraZeneca".

RAKUS Covid-19 konsilija vadītāja Sniedze Laivacuma skaidroja: "Šīm vakcīnu grupām tās vielas, kas izraisa, piemēram, alerģiskas reakcijas, atšķiras. Līdz ar to, ja pacientam ir bijusi nopietna reakcija vai blaknes pēc viena veida, mēs iesakām otra veida vakcīnu grupu. Protams, mēs nevaram nevienam 100% apgalvot, ka tagad no šī nekad nekas nenotiks."

Vakcinēšana ar cita sastāva vakcīnu gan esot pamatota, atbildēja arī Imunizācijas valsts padomē. Raidījums "Panorāma" noskaidroja – iespējas, ka konsilijs lems par vakcinācijas atlikšanu, ir samērā niecīgas. Līdz šim ģimenes ārsti uz konsilijiem Rīgas Austrumu slimnīcā un Stradiņa slimnīcā nosūtījuši vairāk nekā 600 pacientu. Austrumu slimnīcā konsilijs 29 gadījumos lēmis ļaut vakcināciju atlikt, bet Stradiņa slimnīcā vien astoņās reizēs.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga pauda: "Neviens jau nav atcēlis tādu kritēriju kā "second opinion" jeb otru viedokli.  Saprotot arī ģimenes ārstus, ka viņiem [grūti] vienpersoniski pieņemt pietiekami sarežģītās medicīniskās situācijās šādu, atbildīgu lēmumu. Protams, tāpat kā medikamentu nozīmēšana, tāpat arī vakcinācija – tas ir nopietns lēmums."

Vairumā gadījumu fona saslimšanas esot iemesls, lai pasteigtos vakcinēties, nevis to atlikt, uzsver ārsti. 

Veselības inspekcijā pārsūdzēti astoņi konsilija lēmumi, no tiem pieci atzīti par pamatotiem, bet trīs vēl tiek vērtēti.

KONTEKSTS:

Zāļu valsts aģentūrā informē, ka saņemti vairāk nekā 3000 ziņojumi par blakusparādībām saistībā ar vakcināciju pret Covid-19.

Visbiežāk sūdzības nākušas no pacientiem, bet aptuveni ceturtajā daļā gadījumu iesniegumu autori bijuši ārsti. Galvenokārt ziņots par tādām blakusparādībām kā nogurums, palielināta temperatūra, drebuļi, limfmezglu palielināšanās vai sāpes.

Vairāk nekā piektdaļa jeb 22% no ziņojumiem tikuši atzīti par būtiskiem, taču tas nenozīmē, ka visi šie 667 cilvēki automātiski pretendēs uz kompensācijām. Par būtiskām zāļu blakusparādībām atzīst tādas, kas rada nepieciešamību pacientu hospitalizēt, izraisa invaliditāti, ir dzīvībai bīstamas, izraisa nāvi vai blaknes ir citādi medicīniski būtiskas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt