Īsi pirms sprādziena kardiologs Skride savā kabinetā konsultēja pacientu, kad sajuta spēcīgu dūmu smaku. „Izgāju uz balkona un ieraudzīju, ka no uzņemšanas Neatliekamās medicīniskās palīdzības puses veļas diezgan lieli dūmu mākoņi, un steidzāmies ārā uzreiz visi, nospiedu ugunsdzēsības trauksmes pogu un sākām pacientu evakuāciju,” stāsta Skride.
Ārsts stāsta – tie pacienti, kas spēja paši paiet, jau bija evakuējušies, kad tikai atskanēja pirmie sprādzieni. „Vispirms bija dūmi un uguns, un pēc tam bija sprādzieni,” saka Skride.
Ārsts stāsta – uzreiz bija skaidrs, ka sprāgst skābekļa baloni. Bijis bail, ka varētu uzsprāgt arī lielie baloni. Drošības noteikumi šādos gadījumos paredz nekavējoties atvienot skābekļa padevi visā ēkā, tas nozīmē - arī intensīvās terapijas un neatliekamās kardioloģijas nodaļā.
Skride norāda, ka skābekļa padevei ir liela nozīme pacientu aprūpē. „Intensīvajā terapijā visiem pacientiem ir nepieciešams skābekli papildus elpot operāciju laikā, smagiem sirds mazspējas pacientiem visiem ir vajadzīgs skābeklis, faktiski citreiz pat līdz 50 % cilvēku, kas atrodas pie mums, ir vajadzīgs, nepieciešams papildu skābeklis. (..) Bija arī pacienti, kuriem vajadzīga mākslīga plaušu ventilācija, tie tika ventilēti manuāli, respektīvi, ar roku, ir arī portatīvie skābekļa baloni, uzreiz tika izmantoti portatīvie skābekļa baloni,” stāsta kardiologs.
Ārsts stāsta, ka pacientu un personāla evakuācija noritējusi ļoti raiti un bez panikas, un arī ugunsdzēsēji ieradušies jau piecas minūtes pēc izsaukuma.
Ziņots, ka piektdienas rītā ap plkst. 9.30 no rīta ugunsdzēsēji saņēma ziņu, ka slimnīcā ir izcēlies ugunsgrēks. Bija uzsprāguši 23 skābekļa baloni. Uzņēmums „AGA” jau norādījis, ka vismaz daļa no tiem atradušies tur, kur tiem nevajadzēja būt. Ugunsgrēka dzēšana prasīja stundu. Sprādzienā cieta divi slimnīcas tehniskie darbinieki.
