Šajās dienās muzejā var gan locīt sarkanbaltsarkanās lentītes, gan aplūkot Lāčplēša kara ordeņus, kā arī aplūkot kāda vjetnamiešu mākslinieka neierastu skatījumu uz mums visiem labiem zināmo Lāčplēsi.
Latvijas Kara muzejā šobrīd vienkopus apskatāmi 38 Lāčplēša Kara ordeņi. Lai gan pēc skata tie ir ļoti līdzīgi, tomēr, ieskatoties rūpīgāk, var pamanīt – to vidu rotā atšķirīgi zīmējumi.
Bet par interesantāko ekspozīciju šajos svētkos ir parūpējies Kao Vieta Ngujena - vjetnamietis, kurš jau vairāk nekā desmit gadus dzīvo Latvijā un kuram ir savs skats uz Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” galveno varoni.
„Visi zina, ka tas ir nacionālais tautas varonis, un mūsdienās mēs nedrīkstam to aizmirst, jo tas ir valsts simbols. Mēs esam Eiropas Savienībā, un kaut kādā veidā mums vajag sevi reklamēt, un Lāčplēsis ir ļoti spēcīgs kultūras nesējs, kurš var parādīt citām tautām latviešu kultūru,” atzīst Kao Vieta Ngujena.
Mākslinieks izstādē publiskai apskatei izlicis gan pirms dažiem gadiem tapušos komiksus par Lāčplēsi, gan arī nupat kā tapušus jaunus T-kreklus ar Lāčplēša dizainu. Tāpat arī jebkurš interesents var aplūkot Kao Vieta Ngujena dzīves stāstu komiksa formātā.
„Manuprāt, ir interesanti paskatīties, kā no tālas zemes, no pilnīgi citas kultūras viņš, lasot eposu, mūs saskata. Man šķiet, ka mēs tādi nebijām, ka mūsu arheoloģija, rotas, ieroči, ka tie tomēr nepieder mežoņu tautai, ko varbūt es sajūtu no šī komiksa. Bet ir vērts apskatīties,” saka Latvijas Kara muzeja direktore Aija Fleija.
Kara muzejā iespējams aplūkot ne vien Lāčplēsi neierastā formātā un dažādus ordeņus, bet šeit ir aicināts laipni ierasties ikviens un izdarīt svētīgu darbu, proti, locīt svētku lentītes. Sarkanbaltsarkanos rotājumus locīt uz muzeju nāk gan jauni, gan veci cilvēki. Alga par to netiek maksāta, tas tiek darīts patriotisma vārdā.
