Apmeklētāji varēs aizpildīt ziņu anketas, meklēt tuviniekus Kara muzeja datu bāzē un konsultēties ar vēsturniekiem. Kā stāsta muzeja pārstāvis Jānis Tomaševskis, līdzīgs pasākums pagājušajā gadā izpelnījās lielu interesi.
„Mēs palīdzējām aptuveni 80 ģimenēm. Tas ir liels skaitlis, jo meklēšana nenotiek tik ātri – no pašiem cilvēkiem jānoskaidro, ko viņi zina, tad jāturpina meklējumi,” saka Tomaševskis.
Muzejnieki vēlāk iesaka tuviniekiem, kur meklēt tālāk un kādās institūcijās vērsties, lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku informāciju par radinieku likteni.
Jau vairākus gadus Latvijas Kara muzejā glabājas „Daugavas Vanagu” leģionāru arhīvs, kas tiek izmantots muzeja ikdienas darbā un kuru plaši izmanto Latvijas vēsturnieki.
Latvijas Kara muzejs joprojām ir lielākā militārās vēstures krātuve Latvijā, kas ikdienas darbā pēta un popularizē latviešu karavīru veikumu, tādēļ jo īpaši būs gaidīti tie apmeklētāji, kas būs izšķīrušies par vēstures liecību nodošanu Kara muzeja krājumā.
