Nenoskaidrotas personas aplējušas ar krāsu obelisku nacisma upuru apbedījumu vietā, vandaļi apgānījuši kapavietas Jūrmalā, Brāļu kapos aizturēts apgānītājs. Tie visi ir ziņu virsraksti. Vandalisms Latvijas kapsētās nav reta parādība, reizēm rezonansi izraisoša, īpaši tad, ja tas skar nacionālo jautājumu.
Gadās arī tā, ka uz mūžībā aizgājušo kapavietu iet, lai to apzagtu. Zagšanas - svešas mantas piesavināšanās – pati par sevi ir krimināls noziegums. Kapavietas apzagšana – arī amorāla rīcība. Kā iepriekš rakstīja rus.lsm.lv, šim noziedzības veidam arī iepriekš bija diezgan jūtams vēriens. Taču pēdējā laikā šīs parādības mērogi kļuvuši masveidīgi. No kapiem iznes granīta kapakmeņus un apmalītes, kuru vērtība var sasniegt desmitiem tūkstošus eiro.
Kā atzīst kapu labiekārtošanas firmas vadītājs Andris Šīmanis, „kapos vienmēr ir zaguši, zog un zags”. Ar to nodarbojas cilvēki, kuriem nav ētisko „aizspriedumu”. Kuriem, kā saka, „nekas nav svēts”.
„Kad mēs 27. datumā atbraucām, mums, lūk tas bija noņemts, lūk, tas, un vēl pie pieminekļa dubulta apmalīte bija. Šeit, lūk, gabaliņš bija. Šodien mēs ar jums atbraucām, gabaliņa vairs nav,” rādot, kāds postījums nodarīts, stāsta Viktorija. „Acīmredzot, kādam tas ir bizness. Netīrs.”
Viktorijas vecmāmiņa apglabāta Jaunajos Bolderājas kapos. Sieviete sāka krāt naudu pati savas kapavietas labiekārtošanai jau dzīves laikā, skaidro mazmeita: „15 gadus kopš vectēva nāves mums nostāvēja apmalīte. 15 gadus stāvēja, neviens neņēma! Bet vecmāmiņa gribēja sev uzstādīt tieši granītu. Viņa dzīves laikā krāja – jūs paši ziniet, kādas pensijas ir pensionāriem. Protams, mēs pielikām lielāko daļu. Tagad mēs to varam atlikt vietā, bet, no kā lai esam droši, ka to atkal nenoņems pat ar iniciāļiem?”
Zagļi aiznesa granītu no kapa divos piegājienos. Noņēma apmalītes no divām blakus esošām kapavietām. Zagļus pat nesamulsināja tas, ka uz akmeņiem bija gravējumi.
„Es aizgāju runāt ar kapu vadību. Un tur man teica: tas pie mums notiek bieži. Tas pie mums nepavisam nav ne pirmais, ne pēdējais gadījums. Es uzrakstīju iesniegumu kapu vadībai un izsaucu policiju. Policija atbrauca, pieņēma iesniegumu, teica, ka diez vai mums kaut kā varēs palīdzēt. Tāpēc, ka tas ir masveidā – tam izsekot ir grūti,” raizējas Viktorija.
Valsts policijā raidījumam «Личному делу» pastāstīja, ka tikai šī gada laikā par kapavietu apzagšanas faktu Jaunajos Bolderājas kapos uzsākti 28 kriminālprocesi.
„Šajā gadā Bolderājā par zādzībām kapos neviens nav aizturēts, bet policija strādā pie tā, lai būtu aizturētie,” saka Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska. „Lai cīnītos ar šo problēmu, policija sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju regulāri veic reidus. Taču, lai novērstu problēmu pašos pamatos, ļoti svarīgi, lai tiek uzstādītas videokameras. Un vajag pastiprināt apsardzi.”
Taču Bolderājas kapos jau ir kameras. Gžibovska atzīst – to ir par maz. Un apsardzes arī trūkst. Kapi ir ļoti lieli.
Reidi, kā stāsta policijā, vasarā tiek veikti vienu reizi nedēļā, ziemā vēl retāk – reizi mēnesī. Tāpēc iespēju aizturēt noziedzniekus praktiski nav. Apsardzes Rīgas kapsētās nav – kopš 2009. gada darbojas tikai videonovērošanas sistēma, un ne visur. Rīgas kapu pārvalde gadā uz videonovērošanu tērē 3400 eiro, atklāj pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Gints Zēla.
„Kapsētās ir vairākas ieejas, tas ir normāli, lai cilvēki var ieiet no jebkuras puses. Un tieši pa šiem vārtiem viņi iznes aprīkojumu. Šī iemesla dēļ visu izkontrolēt principā nav iespējams,” saka Zēla.
Kadrā vieni no vārtiem jaunajos Bolderājas kapos. Slēdzenes tiem vispār nav. Un, pēc visa spriežot, nav paredzēta. Pēc Ginta Zēlas teiktā, centrālos vārtus slēdz uz nakti, bet mazie paliek atvērti.
„Vispār ir noteikumi, pēc kuriem cilvēki nedrīkst atrasties kapsētā vasarā pēc pulksten 10 vakarā, ziemā – pēc pulksten septiņiem. Pēc šī laika policija var sastādīt protokolu, ka cilvēks atradies kapsētā. Taču dažādas mēdz būt situācijas. Varbūt cilvēkam tas ir vienīgais laiks, kad viņš var atnākt un kapsētu pie tuviniekiem. Tas arī nebūtu pareizi,” skaidro Zēla.
Vispār, lai apzagtu kapavietu nav nemaz vajadzīgs braukt uz kapsētu nakts aizsegā. Apbedījumu teritorijā pavisam legāli var iebraukt ar mašīnu. Dienas laikā. Lai to izdarītu, jānopērk caurlaide. Par iebraukšanas mērķiem teritorijā administrācijas ēkā neinteresējas, nepieraksta šofera personas datus un pat nefiksē automašīnas numuru.
Uzņemts ar slēpto kameru.
- Vai var pie jums caurlaidi nopirkt?
- Invalīdi un pensionāri ir?
- Nav.
- 8,54 eiro.
- 8,54?
- Jā. Čeku uzlieciet vienkārši uz paneļa, lai ir redzams.
- Bet vai mašīnas numuru jums nevajag nosaukt?
- Nē, vienkārši čeku nolieciet, lai policija redz, ka jūs esat samaksājuši par iebraukšanu.
- Policija pie jums te arī braukā?
- Mēdz būt, ka atbrauc.
Andris Šīmanis daudzus gadus nodarbojas ar kapavietu labiekārtošanu, pieminekļu un apmalīšu uzstādīšanu. Žēlojas – nozare ir izkropļota.
„Kapsētā staigā ļoti daudz cilvēku strādnieku drēbēs, uztaisījuši stacijā vizītkartes un iet klāt cilvēkiem – mēs jums varam to un to izdarīt. Protams, cilvēki uz to uzķeras,” stāsta Šīmanis.
Rezultātā apmalītes un pieminekļi labākajā gadījumā ir uzstādīti nekvalitatīvi, sliktākajā – darbu veicējs pazūd kopā ar avansu. Bet, kas ir svarīgi – kvalitatīvi uzstādītas apmalītes noņemt nav nemaz tik vienkārši, uzsver Šīmanis.
- Nav ne cementa, nekā apakšā. Tas ir, pasit padusē un mierīgi ej prom. Un tādu kapavietu ir miljoniem.
- Cik sver?
- Nu, paņemiet, pamēģiniet kā sieviete.
- Nu, diezgan viegla. Teiksim tā, ka es aizstieptu līdz žogam.
- Un ne jau obligāti slēgti vārti var Rīgā glābt situāciju. Tas ir viss – paņem, aiznes naktī kaut kur pie vārtiem, paskatās... Un acīmredzami strādā ne jau viens cilvēks, acīmredzami kāds stāv, skatās. Es uzskatu, ka te darbojas banda.
Rīgas kapu pārvalde sola drīzumā ieviest kārtību. Sola piesaistīt Valsts policiju.
Bet, lūk, tikai Viktorija, kura katru reizi uz vecmāmiņas kapavietu brauc ar smagu sirdi, ne visai tic pozitīvam iznākuma: „Es jau vairs nezinu, ko sagaidīt, katru reizi atbraucot uz kapsētu. Vienkārši nezinu.”
Rakstu krievu valodā lasiet rus.lsm.lv!
