ĪSUMĀ:
- Pirms gada Valsts kontrole izpētīja, ka mirušu tuvinieku Latvijā nevar apbedīt cieņpilni;
- Priekules novadā Valsts kontroles ieteikumus ņēmuši vērā;
- Valsts kontrole: Katra pašvaldība kapsētu saimniecību kārtojusi pa savam;
- Lielajām pilsētām brīvu kapavietu trūkums;
- Gada laikā pašvaldības aktīvi labiekārtojušas kapsētas;
- Apbedītāju nozare atzīst, ka problēmas ir nemainīgas;
- Valsts neuzņemas atbildību par kapu saimniecību.
Priekules novadā Valsts kontroles ieteikumus ņēmuši vērā
Latvijas Radio vispirms devās uz Priekules novadu, kurp ceļš aizved līdzenāks nekā pašlaik daudzviet galvaspilsētā. Priekule revīzijā izcēlās ar revidentu apsmaidītu faktu, ka 200 kilometru braucienā līdz Valsts kontroles birojam pazaudēja kapu grāmatu. Novada vadītāja jau trešajā sasaukumā Vija Jablonska no Nacionālās apvienības gan stāsta savu versiju.
"Tā nav taisnība. Bunkas pagastā, visos pagastos bija kapu grāmatas. Tur mainījās pārvaldnieks. Kapu grāmata tiešām pazudusi, bet nevis, kad tika vesta Valsts kontrolei. Ir izveidota jauna. Valsts kontrole, cepuri nost, atbrauca un apsekoja kapus dabā," teica Jablonska. Priekules novadā ir mazāk nekā seši tūkstoši iedzīvotāju, bet pilsētā un apkārtnes piecos pagastos izveidotas 23 kapsētas. Vairums no tām ir atvērta tipa jeb ar iespēju tikt pie kapavietas.
Par katru izrādāmo kapsētu ilggadējā Priekules vadītāja Vija Jablonska zina pastāstīt izcelsmi vai interesantākos faktus. Piemēram, blakus kultūras namam ir Mālkalna kapi, kas radušies pirms simt gadiem, kad tur darbojies Priekules ķieģeļu ceplis, kam nederīgā grunts no karjera sabērta kalniņā. Bunkas kapos pirms četriem gadiem atklāts piemineklis Napoleona karavīriem. Savukārt Brāļu kapu memoriālais ansamblis ir Latvijā lielākie brāļu kapi, kur apglabāti vairāk nekā 23 tūkstoši padomju karavīru.
Kapsētās manīti arī mantrači. "Tie, kas ar visādiem meklējamiem aparātiem ņemās, mēģina te rakāties un meklēt. Te vienam pieder zemīte un tas gaiņā. Mūsu pusē ļoti daudz ko var atrast," teica Jablonska.
Ko Priekules novada domei aizrādīja Valsts kontrole
Pašvaldība ir noteikusi vienotu kārtību kapsētu izmantošanā, tomēr faktiskā situācija neliecina par vēlmi šo jomu sakārtot un plānveidīgi attīstīt.
Divu pagastu 12 kapsētās netiek kārtoti mirušo reģistrācijas žurnāli; pārējās kapsētās tiek reģistrēta atšķirīga informācija par apbedīto.
Tikai 11 kapsētās tiek apzināta informācija par iepriekš apbedītajiem. Ir izstrādāti tikai 10 kapu plāni, tomēr dati nav pieejami publiski. Iedzīvotājiem var rasties problēmas informācijas ieguvē par senāk mirušajiem.
Kapus attīsta atbilstoši katra gada rocībai, nevis saskaņā ar attīstības prioritātēm.
Jablonska stāsta, ka Valsts kontroles revīzijas ietekumi lielā mērā ir īstenoti. «Mums ir normāli! Mums, reku, ir ieviestas vienotas kapu grāmatas,» Jablonska Latvijas Radio auto salonā izrāda līdzi paņemto dokumentu mapi. «Reku ir Valsts kontroles atbildes. Otrs aizrādījums bija, ka mums nav mājaslapā (informācijas par kapsētām), tagad ir. Esam sākuši arī digitalizācijas procesu, divi vai trīs kapi jau ir elektroniskā versijā. Piemēram, ja jūs esat rīdzinieks un jums šeit ir piederīgie, jūs varat redzēt, kurā rindā kura vieta. Vienīgais, kas mums nav, ir izmaiņas saistībā ar kapiem attīstības programmā. Bet, tā kā tagad sākam izstrādāt jaunu teritorijas plānu un izmaiņas veicam arī attīstības programmā, esam apsolījuši to izdarīt līdz šā gada septembrim. Tas ir vienīgais,» pauda Jablonska.
Valsts kontrole: Katra pašvaldība kapsētu saimniecību kārtojusi pa savam
No Priekules Latvijas Radio dodas uz Rīgu, lai no Valsts kontroles padomes locekļa Edgara Korčagina par kapu revīziju pašvaldībās noskaidrotu divas lietas. Pirmā - kas toreiz tika atklāts. «Šo tēmu bija interesanti paskatīties, jo kapsētu saimniecība vēsturiski visu laiku ir bijusi tikai pašvaldību pārziņā. Proti, no valsts puses nekāda regulējuma nav bijis. Līdz ar to katra pašvaldība to ir darījusi saviem spēkiem, saimniecību kārtojusi, kā nu pratusi. Būtiskākā lieta, ko redzējām, bija ar apbedīto personu uzskaiti – lai būtu skaidrs, kurš cilvēks kurā vietā ir apbedīts. Šī lieta kliboja, tāpēc vērsām pašvaldību uzmanību, ka ir jāsakārto apbedīto personu uzskaite – kapsētu plāni. Lai cilvēki, kas vēlas atrast savu radinieku, to varētu ērti izdarīt,» teica Korčagins.
Nepilnības mirušo uzskaitē gan problēmas rada ne tikai nelaiķa tuviniekiem, bet krietni lielākas - pašām pašvaldībām, kad tās plāno kapu paplašināšanu vai jaunu izveidi. «Faktiski liekot kopā ciparus par Jūrmalā pieejamajām kapavietām, mēs redzējām, ka to pietiek tikai vienam mēnesim. Tad pašvaldība jau revīzijas laikā sāka šo jautājumu risināt,» sacīja Korčagins.
Revidenti arī atklāja, ka cilvēkiem liela neziņa draud bēdīgajā brīdī, kad jādomā par aizgājēja bērēm. Izrādījās, ka pašvaldības nav skaidri un atklāti norādījušas, kur un ko darīt, lai mirušo apbedītu. Nebūšanas atklājās arī pašās kapsētās, kur trūka soliņu, ūdens ņemšanas vietu un tualešu. Savukārt uz naudas iekasēšanu vietvaras izrādījušās visai naskas, nesteidzoties izskaidrot, par ko ir jāmaksā.
"Te mēs redzējām diegan lielas variācijas no pašvaldības uz pašvaldību. Bija pašvaldības, kur vispār nekādas maksas nav noteiktas, bija pašvaldības, kur noteiktas trīs dažādas maksas par trīs dažādu veidu pakalpojumiem. Citur bija divas maksas par diviem pakalpojumiem. Diezgan lielas variācijas. Ne vienmēr mums no malas skatoties bija skaidrs par ko īsti konkrēti cilvēkam ir jāmaksā," teica Korčagins.
Lielajām pilsētām brīvu kapavietu trūkums
Savukārt Jūrmalas dome revidentu uzmanības lokā nonāca ne tikai tāpēc, ka Valsts kontroles ieskatā kūrortpilsētai draudēja palikšana bez vietas jauniem kapiem. Pirms pāris gadiem Latvijas radio jau vēstīja par Tiesībsarga biroja izpētīto un Augstākās tiesas norādīto, ka Jūrmala gadiem ne īsti likumīgi iekasē nomas maksu par iedzīvotājiem iedalītajām kapavietām. Vienu eiro par katru kvadrātmetru gadā. Skaidrot šo un citas revidentu skartās lietas Jūrmalas dome sūta savu revidenti.
Valsts kontroles vizīti Jūrmalas pilsētas domes Revīzijas un audita nodaļas vadītāja Rita Meikšāne sauc par produktīvu, jo saņemti labi ieteikumi, kā labāk par kapu lietām informēt iedzīvotājus un kā pašiem efektivizēt darbu. Šķēpus lauzuši arī par to, cik tiesiski prasa ikgadējo maksu – šo lietu aizvadītajā piektdienā izskatīja Satversmes tiesa.
"Lēmumu mēs gaidām februāra beigas - marta sākums. Tad attiecīgi mēs arī koriģēsim savus iekšējos normatīvos aktus attiecībā uz šo jautājumu. Par pārējiem ieteikumiem ir tā, kā "Rīga nekad nebūs gatava". Ir izdarītas pirmās lietas, kas mums ir norādītas. Respektīvi mēs esam veikuši digitalizētu uzmērīšanu visās kapsētās. Sākuši apsekot un identificēt tos apbedītos, kas varbūt neparādās kapu grāmatās līdz šim, bet ir identificējami apsekojot uz vietas," teica Meikšāne. Sācis virzīties arī jautājums par brīvu kapavietu trūkumu, tomēr sagaidāms, ka šis jautājums Jūrmalā - kā katrā lielā pilsētā - turpinās būt aktuāls. Tuvākajam laikam kapsētu gan pietikšot, mierināja Meikšāne.
Virs zemes palikšana kapavietu trūkuma vai citu neatbilstību dēļ nedraud arī citās pašvaldībās nomirušajiem. Otrā lieta, ko Latvijas Radio vēlējās uzzināt no Valsts kontroles padomes locekļa Edgara Korčagina, proti, kā vietvaras ir vai nav ņēmušas vērā revidentu ieteikumus?
Gada laikā pašvaldības aktīvi labiekārtojušas kapsētas
"Gada laikā ir pozitīvas lietas notikušas faktiski visās tajās jomās uz kurām mēs vērsām uzmanību revīzijas laikā. Pašvaldības ļoti aktīvi ir veikušas pilnveidojumus informācijas pieejamībā. Ir veikti labiekārtošanas darbi kapsētās. Kas ir pats būtiskākais - ir sakāroti apbedīto personu reģistri, ir sakārtoti kapsētu plāni. Daudzas pašvaldības ir veikušas kapsētu digitalizāciju," teica Korčagins.
Ar kapu revīziju Valsts kontrole arī aizsāka vēl nebijušas lietas, kuru rezultātā no revidentiem var dzirdēt tādas ikdienā reti lietotas frāzes kā "kas mūs visvairāk iepriecina no šīs revīzijas rezultātiem ir tas, ka šī bija revīzija, kurā mēs pirmo reizi pagājām soli tālāk" un rada iespēju kapsētu saimniecību pilnveidot ne tikai revīzijā iesaistītajām pašvaldībām. Pirmkārt, publiskoja visas iegūtās atziņas, lai pašvaldības cita no citas var mācīties. Otrkārt, sagatavoja pašnovērtējuma anketu, lai domes pašas var pārskatīt savas saimniecības. Tādējādi, piemēram, Daugavpils un Rēzekne ir izstrādājušas jaunus un vienotus kapsētu noteikumus, lai gan revidentu apciemojumu nepiedzīvoja.
No iepriekš minētā varētu šķist, ka apbedīšanas nozarē nu viss ir lielā mērā sakārtots, lai atvadīties no mirušajiem varētu cieņpilni. Tomēr pati nozare vērš uzmanību, ka ar pašvaldību normatīvu sakārtošanu un glītāk sarūtotām kapu grāmatām nejēdzības nebūt nav beigušās. Tās rada arvien ēnas aizsegā strādājošais apbedīšanas bizness – tā pirms trim gadiem teikto atkārto Eiropas Apbedītāju asociācijas pārstāvis Edgars Timpa.
"Uz šodienu galvenie problēmjautājumi ir tādi paši, kādus 2015. gadā konstatēja Konkurences padome, Valsts ieņēmumu dienests un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tātad nodokļu nemaksāšana, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, jautājums par godīgu konkurenci un tieši jautājumi par patērētāju tiesību aizsardzību. Šīs problēmas joprojām pastāv. Tendences uz labo pusi nav. Tur viss ir iekšā - gan iedzīvotāji, gan valsts intereses. Valsts nesaņem nodokļus, bet iedzīvotāji, iespējams, saņem nekvalitatīvus pakalpojumus, kas savā ziņā ir nepamatoti sadārzināti," norādīja Timpa.
Iepriekš Valsts ieņēmumu dienests lēsa, ka ēnas zonā darbojas aptuveni puse apbedīšanas biznesa. Pērn bez rezultāta beigusies nozares asociācijas un Finanšu ministrijas tikšanās, kurās apspriesta iespēja samazināt vai atcelt pievienotās vērtības nodokļa likmi daļai apbedīšanas pakalpojumu, tādējādi atvieglojot dzīvi godīgajiem kapračiem.
Valsts gan izliekas neredzam arī citas problēmas, jo par kapu saimniecības lietām atbildību nav uzņēmusies neviena ministrija, visu atstājot pašvaldību un uzņēmēju ziņā. Ilustrācijai minēšu gadījumu pirms nepilna gada Jūrmalā – tur apbedīšanas firma samainīja nelaiķus, un ģimene zemes klēpī guldīja svešu mirušo. Valsts policija toreiz sāka kriminālprocesu, bet nu tā atzīst, ka vēl arvien nav izdevies izdibināt, kā tas varēja gadīties. Aprīlī likumsargi domāšot, ko ar šo izmeklēšanu iesākt.
