Ballīte, kas vēl pirms pusgada nebūtu iespējama. Tāda piektdien, 20.jūlijā, norisinājās Kapseļu ielas bērnunama pagalmā, kur, ģitāras skaņu pavadībā un lidojošu putu ieskauts, kāds bērns, iespējams, pirmo reizi satika savus nākamos vecākus. Dārza svētki ir jau ceturtais atvērtais pasākums, ko Kapseļu ielā sarīkojusi jaunā bērnunama vadītāja, un šādi viņa cer mainīt sabiedrības viedokli par bērniem ar īpašām vajadzībām un pēc iespējas drīzāk atrast viņiem ģimenes.
Putu ballīte bērnunama pagalmā ir kaut kas, ko vēl pirms pusgada neviens nevarēja iedomāties. Bet jaunā Kapseļu ielas bērnunama vadītāja tādu ir sarīkojusi un uzaicinājusi arī bērnus no citām valsts sociālās aprūpes centra "Rīga" filiālēm. Daudzi no viņiem šādas atrakcijas izbauda pirmo reizi dzīvē, prieks un pārsteigums ir neviltots, un tieši šādā – līksmā un nepiespiestā vidē – viņus vēro arī vairāki potenciālie audžuvecāki.
"Šie pasākumi arī aiziet tā, ka viens pasaka otram, otrs pasaka trešajam, un tādā veidā šie cilvēki sanāk un par to runā arvien vairāk, ka, lūk, Kapseļu ielā būs pasākums un tur būs bērni. Ja mēs pasakām, ka šis pasākums būs līdz septiņiem, ja jūs atbrauksiet astoņos, redzēsiet, ka neviens neiet prom, jo viņiem šeit patīk," stāsta valsts sociālās aprūpes centra "Rīga" filiāles "Rīga" jeb tā sauktā Kapseļu ielas bērnunama vadītāja Ilze Dzene.
Putu ballīte ir, iespējams, jestrākais, bet ne pirmais atvērtais pasākums, kas notiek Kapseļu ielā, un šiem pasākumiem ir rezultāti.
"No katra šī pasākuma viens bērns ir devies mājās," piebilst Dzene, kura Kapseļu ielas bērnunamu vada piekto mēnesi un pamazām veido savu komandu, kurā turpmāk būs arī neirologs, uztura speciālists un pediatrs.
"Šādi bērni dzimst un arī dzims diemžēl, un šie bērni ir jāintegrē sabiedrībā, un apkārtējiem cilvēkiem viņi ir jāpieņem, jāredz un jāsniedz arī palīdzība," saka Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docente, pediatre Liene Smane.
Putu ballīte ir pirmā diena Kapseļu ielā RSU 4.kursa studentei Unai, kura izlēmusi paralēli studijām būt arī aprūpētāja bērnunama bērniem.
"Es jau esmu no vidusskolas strādājusi arī iepriekš neredzīgo skolā un esmu redzējusi arī tur daudzus slimus bērniņus. Laikam vēlme kaut kā iekšēji kaut mazliet dot, viņiem palīdzēt, mazliet kaut kā justies viņiem labāk," atzīst Una.
Kapseļu bērnunama jaunā atvērtā gaisotne uzmundrinājusi arī ilggadējos darbiniekus un piesaistījusi brīvprātīgos.
"Tad, kad pašam viss ir iedots, tādā brīdī rodas sajūta, ka kaut kas paliek pāri un gribas padalīties un iedot kādam citam.
Man liekas, ka tādu mīlestību, kā no šiem bērniem, vispār nav iespējams ikdienā nemaz tādos daudzumos saņemt, jo viens ir, ko tu pats dod, bet otrs, ka tie bērni ir tik atvērti un tik ļoti gaida," saka brīvprātīgā Ineta.
"Top laba komanda, kas var strādāt bērnu interesēs, bet es gribu uzsvērt, ka nevar būt labāka komanda par ģimeni, katram bērnam vajag ģimeni," uzsver bērnunama vadītāja.
Bet, kamēr bērni vēl ir iestādē, šādi pasākumi ne tikai atsvaidzina viņu ikdienu, bet arī iemāca nebaidīties no svešiniekiem, piemēram, tādiem kā Austrālijas latvietis Ivars Štubis, kurš Latvijā ieradās uz Dziesmu svētkiem, bet, pirms atgriezties dzimtenē, vēl paviesojās Kapseļu ielā. "Tas man ir ļoti tuvu pie sirds - palīdzēt citiem, sevišķi latviešiem," piebilst Štubis.
