Ārā piektdien nekas neliecina, ka kalendārā šodien ir 1. marts, un izskatās, ka ziema negrasās atkāpties. Taču tas Kapseļu ielas bērnunama bērnus un draugus neattur svinēt pavasara gaidīšanu. Atšķirībā no visām citām reizēm šoreiz atvērtais pasākums notiek bērnunama iekštelpās. Uzstājas moderno deju dejotāji un dzied bijušie audzēkņi.
Skatoties uz to, kā pašas un citu brīvprātīgo bērni vēro koncertu kopā ar bērnunama iemītniekiem, sistēmā uzaugusī Karīna Pētersone priecājas, ka bērnunams ik mēnesi spēj pulcēt kopā tik daudz cilvēku, kas domā līdzīgi. Kapseļu ielā mītošajiem bērniem ir garīga vai fiziska invaliditāte.
“Nu pirmais, protams, ir grūti ar kaut kādām lietām, kad tu pirmo reizi sastopies, bet ar laiku tu jau redzi, ka tie ir bērni. Jā, viņi ir savādāki, bet arī viņi ir mūsu sabiedrības daļa,” saka Karīna.
“Svarīgi, ka atnāk cilvēki, kuriem interesē bērni un kuri domā par to, kā mēs varam šiem bērniem palīdzēt. Ja ne uzņemt savā ģimenē, tad varbūt kādā citā veidā mēs varam atbalstīt, palīdzēt,” saka bērnunama sociālā darbiniece Ēstere Zemīte.
Arī aprūpes centra direktore Ilze Dzene novērojusi, ka tieši šie pasākumi bieži vien noslēdzas ar to, ka kāds bērns atrod savu jauno ģimeni. Šeit ir brīva atmosfēra, kas liek atgriezties arī tiem cilvēkiem, kas uzņemt bērnu vēl nav gatavi. “Pēc katra atvērtā pasākuma man zvana un jautā, kas man būtu jādara, vai es varētu kaut kādā veidā sniegt atbalstu, ja es nevaru būt uzņemošā ģimene, kas cits es varu būt,” stāsta Dzene.
Tā, piemēram, kāds anonīms labdaris, kas sevi sauc par Jāni, uz katru pasākumu nosūta kliņģerus, pīrāgus, kūkas un augļus svētku galdam. Pats viņš svinības nepiedalās, taču direktorei saka - gribot, lai arī šiem bērniem nekā netrūktu.
