Ļaundarus gan atrast izdodas reti, jo kapsētās notiekošajam maz liecinieku, turklāt tur nav videonovērošanas sistēmu.
Šonedēļ sociālajos tīklos lielu uzmanību izpelnījies kādas rīdzinieces ieraksts par pastrādātu zādzību Lielajos Meža kapos. Aizgājēju tuvinieki atklājuši, ka no trim kopiņām pazudušas tur uzliktās kapu apmalītes.
Galvaspilsētas kapos zagļu viesošanās ir ikdiena, saka Rīgas domes Kapsētu pārvaldes priekšnieces vietnieks Gints Zēla.
«Diemžēl tāds ir cilvēku intelekta un attīstības līmenis. Pārsvarā zog kapu aprīkojumu – pieminekļus, apmales un citas konstrukcijas,» stāsta Zēla, piebilstot, ka ziņu par atklātiem noziegumiem Kapsētu pārvaldei nav, taču par ierosinātām lietām gan, jo policija ik palaikam pieprasa ziņas.
Kapsētās darbojoties ne tikai zagļi, bet arī laupītāji, kas piesavinās tuvinieku rokassomiņas un citas mantas. Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins stāsta, ka policijai visbiežāk ziņo par tādu materiālu nozagšanu, ko pēc tam var nodot metāla uzpirkšanas punktos. Policija gan pērn sākusi divreiz mazāk kriminālprocesu nekā gadu iepriekš.
«Jebkurā gadījumā, ja no kapa tiek nozagts kaut mazākais elements, tas uzskatāms par kapu apgānīšanu. Tad ir iespēja personas, kas uzdarbojušās kapos, bargāk saukt pie atbildības,» skaidro Anučins.
2015. gadā policija sāka 39 kriminālprocesus, 2014. gadā tie bija 59 kriminālprocesi, bet vēl gadu iepriekš – 31 process.
«Šogad arī jau ir vairāki gadījumi gan Rīgā, gan reģionos,» saka policijas pārstāvis.
Tomēr par atklāto noziegumu statistiku Valsts policija īpaši nerunā, jo tādi gadījumi ir retums. Izmeklēšanu apgrūtina liecinieku trūkums un videonovērošanas sistēmu neesamība.
«Ja viņi nakts laikā kaut ko izrok un nozog, pēc tam ir sarežģīts un garš izmeklēšanas process. Ir bijušas atklātas lietas, arī aizturētas personas, kas kapus apzaga sērijveidā – šo zādzību veidu bija izvēlējušās kā savu specializāciju. Tā bija veiksme, ka Rīgā šīs personas izdevās notvert un saukt pie atbildības,» vērtē Anučins.
Rīgas kapsētu uzturētāji norāda, ka ļaundaru viesošanās kapos kļuvusi biežāka pēc tam, kad tur vairs nedežurē Pašvaldības policija. Likvidējot tā dēvēto kapu policiju, Rīgas domes vadība uzsvēra, ka tās primārais mērķis ir gādāt par dzīvo cilvēku drošību.
