Līdzās ārstiem, māsām un māsu palīgiem Gaiļezera Covid-19 nodaļās dodas vēl kāds cilvēks. Slimnīcas kapelāne Inese Lūse. Viņa nāk, lai uzklausītu un atbalstītu.
"Tas, ko es sadzirdu no pacienta, ka ir bailes, ka pietrūks elpas, ka nevarēs paelpot. Šodien viena paciente man pieķērās rokām un nelaida vaļā. Pasēdiet pie manis! Un es gandrīz stundu sēdēju un runājos, lai viņa justos mierīgāk," stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) kapelāne Inese Lūse.
Ja pacienta seju sedz skābekļa maska vai degunā ievietotas kaniles, runāt pa telefonu ir ļoti grūti. Tad kapelāne ir tā, kas zvana uz mājām un nodod ziņas.
"Es esmu pasta balodītis. Nesu bučas. Zālīte nopļauta. Esam sasējuši. Eju pie pacientes – mājās viss ir mierīgi," turpina Lūse.
Kristīgi cilvēki vēlas kopā lūgties. Nesen kāda sieviete lūgusi dziesmu.
"Viņa man saka – padziediet man. Es jau esmu līdzi vilcējs. Jā, dziedāju... Mēs kopā," atklāj kapelāne.
Ideālā gadījumā katrai Covid-19 nodaļai vajadzētu savu kapelānu, taču realitātē Inese ir viena pati. Viņas kolēģe uzņēmusies pārējo, ne Covid pacientu aprūpi. Un arī šajās nodaļās ir smagi.
"Ir ļoti liela spriedze," atzīst RAKUS kapelāne Rita Otomere.
Kapelānes uzklausa arī tuvinieku bažas un mierina viņus. Tagad, kad apmeklējumi liegti, viņas ir radu un draugu acis un ausis.
Lai cik grūti būtu pašam, šajā Covid-19 laikā viņas īpaši iesaka atcerēties par slimnīcā ievietotajiem tuviniekiem un zvanīt viņiem bieži un daudz.
Ja pacients nav runājams, noteikti var vērsties pie slimnīcas kapelānēm. Un viņas vilks aizsargtērpu un dosies Covid-19 nodaļā, lai satiktu, aprunātos vai tikai paturētu roku.
