4. studija

Ja vienā dzīvoklī nomaina mēbeles, kāpēc par to izvešanu jamaksā visiem?

4. studija

(Zīmju valodā). 4. studija

Kāpēc tiek apšaubīta latviešu valodas un literatūras skolotāju valodas prasme?

Kāpēc valsts valodas zināšanu pārbaude jākārto arī dzimtās valodas pratējiem?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvietei, latviešu valodas un literatūras skolotājai ar maģistra grādu filoloģijā jākārto valsts valodas zināšanu pārbaude. Šādu atgadījumu piedzīvojusi kāda Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "4. studija" skatītāja, skolotāja no Ventspils. Pedagoģe uzskata – šādas pārbaudes cilvēkiem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, ir pazemojošas.

Latviešu valodas un literatūras skolotāja Agija Leimane raidījumam pastāstīja, ka Ventspils 6. vidusskola, kurā viņa strādā, pirms daudziem gadiem ir bijusi mazākumtautību skola.

"Tagad mums ir palikuši tikai četri mazākumtautību skolotāji – mēs esam pilnībā pārgājuši uz latviešu plūsmu. Un mums tagad veic valsts valodas pārbaudi. Visiem, arī latviešu valodas un literatūras skolotājiem, maģistriem, docentiem, vārdu sakot, visiem pēc kārtas," atklāja pedagoģe. "Mēs bijām tādi ļoti apvainojušies – kāpēc šo pārbaudi veic dzimtās valodas pratējiem, dzimtās valodas lietotājiem, kā saka, dzimtās valodas nesējiem? Piedevām piešķir līmeni kā sveštautietim."

Leimane ar sūdzību vērsusies arī Valsts valodas centrā (VVC), kas viņai atbildējis, ka Satversmei visi cilvēki ir vienlīdzīgi un pēc tautības netiekot šķiroti.

"4. studijas" skatītāja ir sašutusi: "Vai tiešām tā nav tāda birokrātiska šī jautājuma skaidrošana un ļoti birokrātiska pieeja – nu tad tagad mēs vienlīdzības vārdā "ņemam priekšā" visus un piešķiram vēl piedevām nevis augstāko līmeni C2, bet C1!"

"Valsts valodas centrs neapšauba neviena dzimtās valodas lietotāja spēju lietot viņu dzimto valodu, kas ir valsts valoda," skaidroja Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece Madara Rēķe. "Zinātniskajā literatūrā tiek iedalīta dzimtās valodas lietotāju mācību apguve un svešvalodu, otro valodu. Savukārt attiecībā uz normatīvo regulējumu, šāda iedalījuma nav, proti,

netiek iedalīts – dzimtās valodas lietotāji un tie, kuriem valsts valoda nav dzimtā valoda. Likumi un normatīvie akti ir attiecināmi uz pilnīgi visiem."

Tātad, izrādās, ka normatīvajos aktos cilvēka tautībai nav nekādas nozīmes, un valodas prasmes ir jāpierāda kopā ar visiem, kuri, iespējams, to pat nepārvalda. Valsts valodas centrā gan norādīja, ka viņiem ne vienmēr tiekot sniegta informācija, kādu priekšmetu konkrētais pedagogs māca, un to, ka cilvēkam valsts valoda ir dzimtā, inspektors dažkārt uzzinot, tikai sastopoties ar skolotāju.

"Es esmu latviešu valodas, literatūras skolotāja, man ir maģistra grāds filoloģijā. Jāpasmaida jau par to pārbaudi, bet vispār tas ir pazemojoši, ka man kā latvietei ir jāiet uz šādu pārbaudi," uzsvēra Leimane.

Valsts valodas centrs neko ārkārtēju šajā situācijā nesaskata.

"Vai nu šeit tiešām ir bijusi komunikācijas kļūme, vai konkrētam pedagogam ir īpaša attieksme pret lietām, pret to, kā vispār mūsu valstī tiek veikta kontroles funkcija," pauda Rēķe.

Tomēr tas ir dīvaini, un arī lieks laika patēriņš visām iesaistītajām pusēm. Kā skaidroja Rēķe, pārbaudes tiekot veiktas sadarbībā ar izglītības iestādes vadītājiem, un esot vadītāji, kuri paši vēloties, lai "pārbauda pilnīgi visus, bez izņēmuma, pamatojoties, ka mūsu valstī visiem likumi vienādi". Te rodas jautājums – vai tad skolu direktori nezina, ko pieņem darbā, ja reiz pārbaude ir jākārto visiem bez izņēmuma?

"Ir izglītības iestādes vadītāji, kuri pārliecinās, ja viņiem nav skaidrs, kāda kuram ir dzimtā valoda, un tad saka – jā, šo var tiešām nepārbaudīt, jo dzimtā valoda ir latviešu un [skolotājs] māca latviešu valodu un literatūru. Ir, kas nodrošina ar informāciju jau uzreiz, kāds ir pedagogs, kādu priekšmetu pasniedz, kāda ir dzimtā valoda, ja tā ir zināma, jo, proti, ne tautību, ne dzimto valodu nekur vairs nav pienākums ierakstīt un tas paliek katras personas ziņā," sacīja Rēķe.  

Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Jana Bakanauska raidījumam "4. studija" atklāja, ka Ventspils latviešu valodas un literatūras skolotājas gadījumā Valsts valodas centrā ticis saņemts iesniegums, ka, pildot pienākumus, pedagogi nelieto latviešu valodu, un Valsts valodas centrs pieņēmis lēmumu veikt pārbaudi visiem Ventspils 6. vidusskolas pedagogiem, neskatoties uz viņu tautību.

Valodas pārbaude esot bijusi jākārto ne tikai skolotājiem, bet arī administrācijas darbiniekiem, ieskaitot skolas direktori. Konkrētais gadījums atspoguļots arī vietējā laikrakstā "Ventas Balss", kurā arī skolas direktore Zanda Bite pauda neizpratni par šādu valodas prasmes pierādīšanu.

Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja informēja: "Pārbaudot visus 6. vidusskolas pedagogus, kas bija uz vietas un varēja šo pārbaudi kārtot, ir konstatēts, ka diviem pedagogiem pēc Valsts valodas centra vērtējuma valsts valodas zināšanas nav atbilstošas C1 līmenim."

Tātad normatīvie likumi tādu jēdzienu kā "dzimtā valoda" neparedz. Lai gan šajā gadījumā pie vainas bijusi sūdzība par valsts valodas nelietošanu, parastajās izlases veida pārbaudēs, ko veic Valsts valodas centrs,

lielu lomu var spēlēt tieši skolas direktors, kurš, visticamāk, zina savu darbinieku spēju vai nespēju sazināties latviešu valodā un kurš arī nosaka, kam pārbaude būs jākārto un kam ne.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti