Panorāma

Bunkus ģimene no A. Gobzema prasa 110 000 eiro

Panorāma

Daudzi paliks bez pasta sūtījumiem

Kāpēc skolas nav gatavas iekļaujošajai izglītībai?

Kāpēc skolas nav gatavas iekļaujošajai izglītībai?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Par speciālo skolu slēgšanu un visu bērnu iekļaušanu vispārējā izglītībā runāts jau vairākus gadus. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir pārliecināta, ka aptuveni trešajai daļai speciālo skolu audzēkņu būtu jāmācās vispārizglītojošās skolās. Pašvaldībās uzskata, ka pārmaiņas ir sasteigtas un daļa parasto skolu tam nav gatavas.

ĪSUMĀ:

  • IZM uzskata, ka speciālo skolu bērniem jāmācās vispārizglītojošās skolās.
  • Speciālajām skolām no nākamā gada paredzēts "nogriezt" finansējumu.
  • Cēsu un Jelgavas pašvaldībās norāda - daudzas skolas nav tām gatavas, pārmaiņas ir sasteigtas.
  • IZM saka, ka īstais neapmierinātības iemesls ir tas, ka pašvaldībām pašām būs jāfinansē palīgskolas.
  • IZM neuzskata, ka izmaiņas sasteigtas.

Latvijā patlaban ir 51 palīgskola ar nepilniem sešiem tūkstošiem audzēkņu. Likums nosaka, ka trešdaļai no viņiem jau nākamgad būtu jāmācās vispārizglītojošās jeb tā sauktajās parastajās skolās.

Izteikt savus iebildumus uz Saeimu trešdien bija atbraukušas vairāku pašvaldību pārstāvji. Starp tām arī no Cēsīm un Jelgavas. No divām skolām, kas Jelgavā īsteno speciālās izglītības programmas, situācija mainīsies 133 bērniem, kuriem būs jāmeklē citas skolas.

"Mēs šeit redzam ļoti lielu apdraudējumu tam, kā mēs ievērosim tieši bērnu intereses, lai viņi varētu apgūt pilnvērtīgu izglītības programmu," sacīja Cēsu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lilita Kokina.

"Es saprotu, ka visās pilsētas skolās šādus atbalsta pasākumus, kādus bērni saņem šobrīd, mēs nevarēsim nodrošināt. Tie noteikti būs mazāki. Tad ir jautājums, kāpēc mēs tik vēlu grozām Ministru kabineta noteikumus, jau gatavojoties jaunajam mācību gadam? 2020. gada 1. septembris ir ļoti tuvu," norādīja Jelgavas pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.

Pašvaldības prasa atlikt izmaiņas vismaz uz vairākiem gadiem.

"Ar 2020. gada 1. septembri tiek uzsākta kompetencēs balstīta satura ieviešana vispārējā izglītībā, kas šobrīd prasa ļoti intensīvu visu skolu pedagogu gatavošanos," stāstīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.

Valsts līdz šim sedza speciālo skolu uzturēšanas izdevumus, taču līdz ar reformu to skolu uzturēšanas izdevumi, kuras skars pārmaiņas, turpmāk guls uz pašvaldību pleciem. Un tieši tas esot īstais neapmierinātības iemesls, uzskata IZM.

Tam gadā tērēti vairāk nekā 24 miljoni eiro. Skaidrs esot, ka vismaz septiņas skolas zaudēšot finansējumu teju pavisam, bet citur tikai daļēji. Ietaupītā nauda sekošot skolēnam līdzi uz vispārizglītojošo skolu – atbalsta personāla nodrošināšanai.

"Ir pašvaldības, kas risinājumu ir atradušas, un tas nesagādā problēmas. Es domāju, šis pārejas posms ir bijis diezgan pakāpenisks. Tas nav tikai ar likuma grozījumu pieņemšanu pagājušā gada vasarā, bet jau ar 2016. gadu, kad mēs sākām lielāku vērību pievērst speciālajām izglītības iestādēm," norādīja IZM Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece.

Par spīti strīdiem un brīžiem pat visai asajām vārdu apmaiņām Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs vēl centīsies konfliktējošās puses samierināt, un IZM uzdots uz speciālajām skolām arī aizbraukt un dzīvē pārliecināties par minētajām problēmām. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti