Šogad Ogres novads pēc reformas ir daudz plašāks, bet pašvaldība talkai aizvien nepiesakās. Tehniski tas nozīmē to, ka pašvaldība nenodrošinās talkas vietas ar konteineriem, kur izmest savāktos atkritumu maisus. Pašvaldība neliedz iedzīvotājiem vai organizācijām reģistrēties dalībai talkā, vienīgi aizdabūt maisus uz atkritumu poligonu ir pašu talcinieku problēma.
Domes viedoklis – talkas dienu iedzīvotāji nereti izmanto kā iespēju reizi gadā bez maksas atbrīvoties no uzkrātajiem personīgajiem atkritumiem.
Un pašvaldības nodrošinātie konteineri bieži vien esot pilni vēl pirms talkas dienas.
"Pašvaldība uzskata, ka Lielā talka kā publisks pasākums – šis formāts ir sevi izsmēlis, jo atkritumu maisu skaits, atkritumu daudzums nemazinās. Acīmredzot, varbūt ir bijis tā, ka orientējamies tikai uz atkritumu vākšanu, nevis uz izglītojošo darbu, lai šo atkritumu nebūtu. Pašvaldība uzskata to, ka katram īpašumam ir savs īpašnieks. Bezīpašuma teritoriju Latvijā nav; katram ir jārūpējas, ieskaitot arī pašvaldību," norādīja Ogres novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs.
Savukārt cilvēki, kuri nedzīvo gluži pašā Ogres novada centrā, ir neizpratnē par pašvaldības lēmumu palikt malā Lielās talkas dienā. Piemēram, bijušā Ikšķiles novada iedzīvotāji no ciemata "Saulesdārzs" talkā piedalījušies katru gadu. Atšķirībā no novada centra, nomalēs atkritumu pietiek.
Iedzīvotāji nepiekrīt domes viedoklim, ka talkas ideja sevi ir izsmēlusi, norādot – Ikšķiles novadā konteinerus nodrošināja.
"Ikdienā mēs paši, cik varam, mēģinām kaut ko savākt. Bet pilnīgi visu mēs savākt nevaram, jo tāpat par atkritumu izvešanu mēs maksājam, un tas poligons mums nav tepat tuvumā, un svešos mēslus vest savā mašīnā nav nekādas vēlmes. Bijām nepatīkami pārsteigti par šo ziņu," teica ikšķiliete Barba.
Domes idejai, ka katrs zemes īpašnieks ir atbildīgs par savas teritorijas kārtību un tīrību, iedzīvotāji piekrīt. Tomēr, ja viņi vēlas sakopt teritoriju, kur ikdienā staigā, taču tā pieder privātīpašniekam, domei, viņuprāt, būtu jāsniedz savs atbalsts. Ne katrs, kam pieder īpašums, tajā ikdienā dzīvo, un arī uzstādīt novērošanas kameras visi nevarot atļauties.
"Ja viņi pasaka: "Nē, mēs jums atkritumu konteinerus nenodrošināsim, vediet savu miskasti paši, kur jums vajag", tad viņi varbūt var panākt tiem iedzīvotājiem pretī un nodrošināt, lai tie, kas nav piederoši tam privātīpašumam, viņu nepiemēslo," pauda Barba.
Ikšķiles iedzīvotājas Anna un Barba piekrita mazam eksperimentam kopā ar Latvijas Televīzijas raidījumu "4. studija" – mežā, gar taciņu, kur staigā ikdienā, savākt izmestos atkritumus. Rezultātā piecu minūšu laikā 100 litru atkritumu maiss bija līdz pusei pilns.
"Tie ir garāmgājēju atkritumi privātā teritorijā. Un arī nav mūsu īpašumā. Un tas ir tas, ko talkās mūsu ciemata iedzīvotāji dara – iet draudzīgi pa visiem īpašumiem – pa saviem, pa kaimiņu īpašumiem un cits citam palīdz visu šo savākt," uzsvēra Barba.
Lai talkas dienās novietotu konteinerus, Ogres domē atzina, ka finanšu izdevumi pašvaldībai nav bijuši lieli – divi līdz trīs tūkstoši eiro.
Katram iedzīvotājam likt savā konteinerā svešus atkritumus salīdzinoši "sit pa kabatu" daudz sāpīgāk.
Savukārt ikšķilietes atzina: "Ja pašvaldība nodrošinātu to konteineru kaut vai vienu reizi gadā, tad būtu kur to visu salikt, un tad tiešām novads būtu tīrāks un uz ilgāku laiku."
Lielās talkas galvenā organizatore Vita Jaunzeme pēc Ogres pašvaldības atteikuma piedalīties talkā sazinājusies ar bijušajiem talku koordinatoriem novados, kas tagad apvienoti Ogres novadā. Gan Ikšķiles, gan Ķeguma, gan Lielvārdes bijušie novadi labprāt atbalstītu talku, bet nav tiesīgi to darīt.
"Tur ir tas absurds, ka iedzīvotāji vēlas [talkot], – mums ir atnākusi informācija, ka vēlas. Mēs īsti nezinām, kā darīt, tāpēc ka saņēmām tādu informāciju no Ogres novada pašvaldības, ka, ja mēs organizēsim uz savu galvu – dosim maisus, tad mums pašiem ir arī jāizved. Un, ja tas netiks izdarīts, tad viņi pret mums uzsāks procesu," paskaidroja Jaunzeme.
Jaunzeme mudināja Ogres novada iedzīvotājus turpmāk jau laikus vērsties pie savas pašvaldības ar lūgumu, lai tā savu principiāli ieņemto nostāju mainītu un spertu soli pretī saviem iedzīvotājiem, kuri vēlas rīkoties, lai sakoptu vidi.
