Pirms 12 gadiem Rīgas būvvalde un arhitekta birojs darbojās Pilsētas attīstības departamenta paspārnē. Tad šīs un vēl dažas nodaļas tika atdalītas atsevišķās struktūrās, un šādā statusā turpinās funkcionēt līdz 2021. gada augustam, kad plānots tās atgriezt vēsturiskajā savienībā ar attīstības departamentu.
“Līdz šim tās bija trīs organizācijas, kas ik pa laikam sadarbojās. Mēs gribam, lai tās sadarbojas ikdienā un ir sajūgtas dažādos procesos, nevis to dara pie trīs dažādiem galdiem un, varbūt kādreiz iznāk, – ar trīs dažādiem ieskatiem par to pašu projektu. Mēs gribam stiprināt Pilsētas attīstības departamentu un arī pilsētas galvenā arhitekta lomu visā šajā procesā,” skaidroja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone (“Jaunā Vienotība”).
Savukārt Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis uzsvēra: “Šeit ar tādu formalitāti un kosmētiku nepietiks.
Šim procesam, arhitektūras diskursam būs nepieciešami papildu resursi un lielāka ietekme tajā lēmumu pieņemšanas procesā, kas ikdienā notiek būvvaldē un departamentā.”
Pirms 12 gadiem minētās struktūras tika sadalītas ar formulējumu “korupcijas risku mazināšanai”. Kā stāsta Rīgas domes pārstāve, pirms Pilsētas attīstības departaments sāk darboties jaunajā veidolā, ir izveidotas vairākas komisijas darbības risku izvērtēšanai un novēršanai. Viens no pētāmajiem riskiem ir arī korupcija.
“Korupcija jau nav sistēma, struktūra. Korupcija ir negodprātīgas amatpersonas, kas izmanto šo sistēmu. Tāpēc mums ir jāapzinās, ka riski pastāv un kā mēs ar tiem strādājam. Tai pašā laikā mēs nevaram apstādināt attīstību tikai tāpēc, ka mēs baidāmies no kaut kāda korupcijas bubuļa,” uzsvēra Inese Andersone.
Kā skaidroja pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja, apvienošanas rezultātā struktūrās tiks samazināts arī darbinieku skaits, toties būs iespēja piesaistīt vairāk ekspertu.
Attīstības departamenta pakļautībā esošā galvenā arhitekta dienesta darbību stiprinātu pilsētas galvenais dārznieks, galvenais mākslinieks.
“Mēs redzam, ka ar tādu ikdienas apsaimniekošanas un tipisko projektu procesu izstrādes kompetenci nepietiek, lai lietas notiktu vēlamā virzienā. Šī kompetence dārzniecībā, ainavu veidošanā un pilsētvides mākslā – mēs to esam darījuši savas līdzšinējās prakses un projektu ietvaros, bet šobrīd ir atzīts, ka te ir nepieciešams papildu resurss,” atzīmēja Gvido Princis.
Gan pilsētas arhitekta birojs, gan būvvalde kā autonomas iestādes pārstās darboties 31. augustā, bet no 1. septembra to funkcijas pilnībā pārņems Pilsētas attīstības departaments.
