"Radās problēma, ka tika uztaisīti grāvīši. Nav ietves, kur pārvietoties cilvēkiem – gan pensionāriem, gan bērniem, un ziemā it sevišķi, kad uzsnieg sniegs, tad nav kur dēties cilvēkiem. Šī iela aizved principā līdz Rīga–Alūksnes šosejai, 8 kilometri, tā ka te neliela kustība notiek," klāstīja vietējais iedzīvotājs Ārijs Skujiņš.
Izflīzēti grāvji, bet ietves nav! Metru platais un pusmetru dziļais grāvis rotā šo ielu vairāku simtu metru garumā – te pa vienu ielas posmu, te pa otru. Kā redzams, kājāmgājēji izvairās iet blakus šim grāvim, jo tajā var gaužām viegli iekrist.
Līgatnes novada domes izpilddirektors Egils Kurpnieks skaidroja: "Līgatnes skaistais reljefs nes sev līdzi arī problēmas, kas ir tieši ceļu un ielu grāvju problēmas.
Slīpā vai paugurainā rakstura dēļ ūdens plūsma lietus laikā, pavasaros ir diezgan strauja, un līdz ar to risinājumiem ir jābūt diezgan nopietniem, lai tiktu galā ar virsūdeņiem. Ja te būtu zemsedzes grāvji, tad tos, visticamāk, izskalotu, un bija jāpieņem steidzams risinājums – vai nu to ielu, to asfaltu raut nost, vai par esošajiem līdzekļiem mēģināt to tomēr atjaunot."
LTV raidījums atzīmēja, ka agrāk šī iela bijusi gaužām bēdīgā stāvoklī un arī iepriekš lietusūdeņu noteku sistēma bijusi līdzīga šai. Bet stāsts jau nav par to, ka ir lieki izbūvēts lietus notekūdeņu grāvis, bet gan par to, ka, izbūvējot šo ceļu, varēja ierīkot arī ietvi, bet – nekā. Šī iela nav izgaismota, tātad skaisti izflīzētajā grāvī gājēji var iekrist pavisam viegli.
"Tas šķiet mazliet nejauks risinājums, mazliet bīstams it sevišķi ziemas periodā, tiešām šeit var gadīties, ka transportlīdzekļi ieslīd un arī, ja šis grāvis ir pilns ar sniegu, nezinātājs var nokļūdīties un iebraukt sniegā un iestigt. Ir jārēķinās arī, ka ne visur ir iespējams esošā ceļa līnijas vai zemes platības ietvaros to izdarīt. Vietām būtu jārok nost papildu zemes apjoms vai jau jālien iekšā privātīpašumā un jāvienojas par kaut kādu zemes pirkšanu vai nomu, vai kā tālāk," sacīja Kurpnieks.
Tikmēr Skujiņš atzīmēja, ka Līgatnes novada saistošajos noteikumos ir ierakstīts, ka ir jābūt arī gājēju celiņam.
"Kāds jau te cietīs, un kad kāds cietīs, tad mēs runāsim drusku nopietnāk. Varbūt paliks invalīds vai ies bojā, bet tā var gadīties."
Jautāts, vai grāvi ierīkot ir lētāk, nekā izbūvēt ietvi, Līgatnes novada domes izpilddirektors sacīja: "Ir jārēķinās ar tām zemes robežām, kas mums ir. Atzīšu, projektēšanas laikā bija “karstais kartupelis” – pa kuru pusi, vai varbūt grāvi pa vienu pusi, vai otrā pusē ietvi un tā tālāk, bet tas radīja būtisku papildu sadārdzinājumu. Lai izveidotu pāri šim grāvim ietvi un izveidotu cauruļu sistēmu, aptuveni no 50–60 tūkstošiem plus vēl uz augšu. Diemžēl tās ceļu būves izmaksas tādas ir, un tajā summā, ja mēs skatāmies, ko var izdarīt uz citiem ceļiem, tas ir 1,5 kilometrs uzbērt lauku ceļu."
Iemesls, kāpēc šeit nav ierīkota ietve, beigu beigās saistīts ar izmaksām. Plānu šeit ko mainīt patlaban nav. Taču vietvara solīja – ja pieaugs transporta un kājāmgājēju plūsma, tad risinājumi būšot jāmeklē. Cik tad izmaksās glīto grāvju pārveidošana par ietvēm, iestrādājot lietusūdens noteksistēmas, pagaidām nav rēķināts.
