Panorāma

Tiesa izskata apjomīgāko lietu par spiegošanu Latvijā

Panorāma

Karstais laiks veicina bišu spietošanu

Pieņem izmaiņas FKTK likumā

Kāpēc FKTK vadībai piedāvā dāsnas kompensācijas, lai atteiktos no amata?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Priekšlikums piedāvāt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājam un viņa vietniecei lielāku kompensāciju apmaiņā pret viņu lēmumu līdz 1. augustam brīvprātīgi atstāt amatu turpina izraisīt diskusijas. To kritizē gan opozīciju pārstāvošā bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), gan arī pats finanšu uzraugs. Savukārt Tiesībsarga birojs nākamnedēļ sāks pētīt labas pārvaldības principa ievērošanu un iejaukšanos neatkarīgas iestādes darbībā saistībā ar grozījumiem.

Kāpēc FKTK vadībai piedāvā dāsnas kompensācijas, lai atteiktos no amata?
00:00 / 02:05
Lejuplādēt

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne paši atkāpsies no amata līdz šā gada 1. augustam, tad viņi varēs saņemt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas. Šādu grozījumu Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstīja, gatavojot attiecīgo likumprojektu trešajam lasījumam.

Kā skaidro Saeimas komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par!”), šāda norma ir pakārtota vēlmei sakārtot finanšu sektoru: “Tā ir normāla prakse privātajā sektorā, tā ir normāla prakse citās valstīs. Latvija vēl ar šādiem soļiem nav saskārusies, bet, acīmredzot, mēs dzīvojam modernā pasaulē un mums nepieciešams pieņemt tādu regulējumu, kas atbilst šādai pasaulei.”

Taujāts par konkrēto datumu – 1. augustu, Bondars atzina, ka tur varēja būt cits datums.

Šāda norma ļaušot valstij izvairīties no tiesvedības riskiem, galvenokārt Satversmes tiesā, jo pastāv tiesiskās paļāvības princips, saka Saeimas komisijas deputāts no Jaunās konservatīvās partijas Gatis Eglītis.

“Mums tiešām ir saņemti signāli no mūsu partneriem – ar esošo FKTK vadību sadarbība nav iespējama,” atklāja Eglītis.

Kompensāciju piedāvājums FKTK vadībai esot jāskata kopējo “Moneyval” rekomendāciju kontekstā. “Ja “Moneyval” rekomendācijas netiek ieviestas Latvijā pēc būtības, Latvija var nonākt finanšu jomā Pakistānas līmenī,” saka Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs un partijas “KPV LV” Saeimas frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs.

Bet kāpēc kompensācija ir lielāka par brīvprātīgu atkāpšanos, proti, 80% no gada algas? “Es tur neredzu kaut kādu konspirācijas teoriju. Tas ir atalgojuma  politikas ietvaros, tiek domāts, vai tie ir 80, vai 50%,” saka Zakatistovs.

Kā noskaidroja Latvijas Radio, pašlaik visas valdošās koalīcijas partijas ir noskaņotas atbalstīt šo grozījumu. Pret ir opozīcija.

“Vienkārši nepiedienīgs piedāvājums – tā var teikt. Tāda atpirkšanās. Ja kopumā nav apmierinātības ar FKTK vadības darbu, tad jābūt vismaz finanšu ministra analīzei, informācijai par to, ka tas darbs nav apmierinošs. Vai arī abpusējā vienošanas, ka tas darbs tiek izbeigts, arī uz vienlīdzīgiem noteikumiem. Piemaksāt par atkāpšanos īsā termiņā man šķiet vienkārši nepieņemami,” saka Saeimas deputāte, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Kritiski šo priekšlikumu vērtē arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Lūk, tās Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja: “Faktiski tas jautājums, kas mums pēdējās dienās ir radies, ir tāds: vai vispār šāda metode, šādām Saeimas ieceltām amatpersonām nepasakot, par ko, vai tiešām šādas metodes ir pieņemamas vienā demokrātiskā un tiesiskā Eiropas Savienības valstī?”

Arī nozares eksperti piesardzīgi vērtē likuma grozījumus. Dāsni atlaišanas pabalsti ir plaši izmantoti gadījumos, kad pēc termiņa beigām eksperts nevarēs darboties līdzīgos amatos nozarē. Piemēram, FKTK amatpersonas finanšu sektorā nevarēs strādāt divus gadus pēc amata atstāšanas. Par to jaunie grozījumi paredz izmaksāt vienreizēju kompensāciju 50% apmērā no gada algas. Taču rodas iespaids, ka šie grozījumi tiek rakstīti vienam konkrētam cilvēkam, saka Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.

„Protams, tas ir arī precedents, jo mums ir līdzīgas iestādes - regulatori, Konkurences padome.

Droši vien nav pareizi, ka tādu likumu un tādu regulējumu veido konkrētām personām, nevis skatās vairāk kā uz sistēmu, kuru var izmantot ne tikai FKTK gadījumā, bet arī visiem citiem tādiem lieliem, vadošiem amatiem, kur aiziešana strādāt pretējā pusē vai pie konkurenta radītu drošības vai cita veida riskus valstij.

Un vēl viena lieta, kāpēc tas ir novēloti. Šādus nosacījumus parasti iekļauj, darba attiecības uzsākot. Tad, kad persona skaidri zina, ka, piemēram, nostrādājot vienu vai divus termiņus, es nedrīkstēšu strādāt attiecīgajā nozarē. Tad tā ir daļa no atlīdzības paketes,” stāstīja Grafs.

Tomēr šajā gadījumā nav skaidrs, vai tā ir atlīdzība par liegumu darboties savā nozarē vai arī atlaišanas pabalsts, ko privātajā sektorā sauc par izpletni.

„Piemēram, nomainījās īpašnieki. Jaunie īpašnieki uzskata, ka ir nepieciešams cita veida uzņēmuma vadītājs ar citām kompetencēm. Un it kā jau viss ir labi, finanšu rezultāti ir labi, bet mēs vēlamies citu vadītāju. Tad līgumā tiek paredzēts atlaišanas pabalsts, kas var būt līdz pat gada algai. Tas ir atkarīgs no nozares un attiecīgās situācijas. Un tad jau tas definē skaidri un gaiši - paldies par sadarbību, bet mēs meklēsim citu cilvēku. Tad kompensācija paredzēta par pirmstermiņa atbrīvošanu no amata,” skaidroja Grafs.

Uzmanību FKTK likuma grozījumiem ir pievērsis tiesībsargs. Biroja pārstāve Ruta Siliņa pastāstīja, ka nākamnedēļ plānots uzsākt juridisku izvērtējumu.

„Savu izpēti pirmšķietami mēs vērtēsim divos aspektos - aspektā par labu pārvaldību un, otrkārt, par iejaukšanos neatkarīgas iestādes darbībā. Varētu arī izpētes laikā nākt klāt citi aspekti. Bet nu šobrīd iezīmējušies ir šie divi, kurus mēs pētīsim, tai skaitā arī attiecībā par minēto priekšlikumu attiecībā uz FKTK. Sāksim gan ar Satversmes tiesas un citu tiesu spriedumu atzinumu vērtēšanu kopsakarībās savstarpējās, gan arī Latvijas pievienošanās starptautiskiem dokumentiem, kas saka šo vai to attiecībā uz neatkarīgām iestādēm.

Un, protams, vērtēsim šo aspektu, kā, piemēram, šajā gadījumā tiek piedāvāta kompensācija, lai šie cilvēki paši atkāptos,” skaidroja Siliņa.

Tiesībsarga biroju dara bažīgu tas fakts, ka interese par neatkarīgo iestāžu darbu neaprobežojas tikai ar FKTK - politisko spiedienu jūt arī citas iestādes.

FKTK amatpersonām aizliegums strādāt finanšu sektorā ir 2 gadi pēc amata atstāšanas. Komisijas vadītāja Pētera Putniņa mandāts beidzas 2022. gada februārī, viņa vietniecei - 2022. gada oktobrī. Putniņš 2017. gadā FKTK ir nopelnījis nepilnus 104 tūkstošus eiro, tātad viņa kompensācija varētu būt aptuveni 83 tūkstoši eiro, viņa vietniecei – aptuveni 70 tūkstoši.

Kompensācija tiek plānota no FKTK budžeta, kur šāda pozīcija nav paredzēta. Ja FKTK esošajā budžetā neiekļausies, tad šo naudu varētu nākties samaksāt finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem.

Vai abi FKTK vadītāji varētu šim priekšlikumam piekrist, oficiāli nav zināms. To viņi varētu pateikt tikai tad, ja likums tiks pieņemts un izsludināts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti