Valdlauči

“Man nepatīk visa vēlēšanu sistēma Latvijā, jo ir pārāk daudz partiju. Amerikā ir trīs partijas, un viss normāli notiek. Bet mums tā sadrumstalotība cilvēkiem neļauj neko saprast. Es dažreiz piedalos vēlēšanās un dažreiz nepiedalos,” pauda Valdlauču apkaimes iedzīvotājs Jānis. Viņaprāt, Saeimas vēlēšanās izdarīt izvēli ir sarežģīti, jo iedzīvotājiem pietrūkst informācijas par to, ko katra ievēlētā partija no solījumiem ir arī reāli paveikusi iepriekš.

“Man nepatīk, ka ilgi un dikti muld par to, ko kāds ir izdarījis. Man ir jāparāda, kas ir izdarīts, cik procenti no solītā, kaut kāda tabula, ko cilvēks acīmredzami var novērtēt, nevis muldēšanu. Visi sola to, ko vajag, bet reāli gāze ir dārga un elektrība…. biržās mēs esam iegājuši, OIK nav atcēluši… kur tad ir tā darbība? Es tagad par gāzi samaksāju 650 eiro, man sākumā gāze bija 180 eiro,” sacīja Jānis.

Turpat apkaimes bērnu laukumiņā Latvijas Radio uzrunāja Inesi ar mazmeitu. Viņa vēlēšanās vienmēr iesaistās, bet atzina, ka īsti nav pārliecināta, vai viņas balsij ir vērtība kopējā politiskajā procesā Latvijā.

“Godīgi sakot, ir tāds pesimisms, ka nekas no tā nemainās, bet jāiet vēlēt, kad padomā, kas notiek Ukrainā. Tas lielais lācis mums tepat blakus vien ir,” sacīja Inese.

Arī pensionārs Jānis uz esošo Saeimu un valdību raugās pesimistiski, bet, neskatoties uz to, vēlēšanās piedalīsies un arī iepriekš ne reizi tās nav izlaidis: “Es visu laiku esmu gājis uz vēlēšanām. Izvēli nav nemaz tik viegli izdarīt, jo valdībā nav tādas aktivitātes, visi tikai pēc tās naudas.

Bet kur tad tu liksies – kamēr esi dzīvs, tikmēr ir jāiet vēlēt.”

Purvciems

Purvciema apkaimē pie kāda pārtikas veikala Latvijas Radio uzrunāja iedzīvotāju Pāvilu, kurš jau ilgi ar savu balsi vairs Saeimas vēlēšanās nepiedalās, jo trūkst atbilstošu kandidātu. Pāvils apgalvoja, ka orientējas ekonomikā, tāpēc vienmēr iepazīstas arī ar partiju programmām, bet secina, ka tur atrodami tikai neizpildāmi solījumi.

“Viņi abstrakti stāsta, ka kaut ko paaugstinās un uzlabos, bet, tieši kā viņi to izdarīs, tur nav teikts. Tas ir tā, kā teikt, ka es tagad uzbūvēšu pats mašīnu, bet konkrēta plāna, kā to izdarīt man, nav – kur es dabūšu līdzekļus, inženierus vai riepas… Proti, ļoti abstrakti solījumi. Būtu labi, ja visas ilgi esošās partijas sava tēla labā uztaisītu vienkāršu sarakstu, ko tās iepriekš solījušas, un pretī darbi, kā tas paveikts. Bet tā nav nevienai partijai,” sacīja Pāvils.

Skaidrojot iemeslus, kāpēc neies vēlēt, Pāvils arī sacīja: “Nē, es neiešu. Man šķiet, ka partijām arī pietrūkst labu mārketinga speciālistu. Turklāt es gribētu partijās redzēt jaunās paaudzes cilvēkus. Lai ir tie jaunie, un varbūt arī viņi ies kādu kļūdainu ceļu, bet tas būs kaut kas jauns un citāds. Paaudzes mainās, mainās cilvēku vērtības, prioritātes un pasaules skatījums. Taču tie cilvēki, kas tur sēž, viņi vienkārši vieni un tie paši tur rotē pa apli. Es vien jau atceros vismaz četrus politiķus, kas vairākas reizes aiziet no politikas un atkal atnāk, bet jauno nav.”

Vēl Purvciema apkaimē daudzstāvu māju ielokā ar pārdomām par vēlēšanām un pilsoņu aktivitāti dalījās iedzīvotājas Sandra un Lolita: “Partiju reklāmas šogad ļoti aktivizējušās, bet tāpat kaut kā neticas. Vispirms jāparāda, kas ir jau padarīts. Nu, šogad varbūt cilvēki vairāk ies balsot, jo ir aktuālas lietas, kuras biedē. Piemēram, kas būs ar pandēmiju un ar darba iespējām rudenī. Visur aug cenas, bet algas neaug, un vēl par apkuri jāmaksā.”

Āgenskalns

Līdzīgi kā citviet arī Āgenskalna apkaimē uzrunāto rīdzinieku atbildes atšķiras. Vieni pārliecināti, ka dalība vēlēšanās ir būtiska demokrātijas izpausme, citos valda vienaldzība un arī neziņa, kam varētu uzticēties gaidāmos četrus gadus.

“Nepiedalos vēlēšanās, neinteresē. Nav jēgas, jo liekas, ka iedzīvotājiem nav pietiekamas kontroles pār to, kas notiek. Tas nav pesimisms, bet es vienkārši izvēlos koncentrēties uz tām lietām, kuras es varu ietekmēt. Es palīdzu kaimiņam vai ģimenes loceklim,” sacīja Roberts.

Citādi gan raugās Artūrs: “Es parasti cenšos piedalīties, šogad gan jau piedalīšos, bet vēl nav pārliecības, par ko. Es zinu, ka varu dot ietekmi ar savu balsi, bet man nav tāda entuziasma par kādu partiju, ka tieši par viņiem es iestājos. Es izvēlos mazāko no ļaunumiem.”

Arī Atvars piedalās vēlēšanās vienmēr: “Mana motivācija ir tāda, ka mani vecvecāki pēc gūsta varēja uz Latviju kājām atnākt no Berlīnes. Tad man tik traki tālu nav jāiet, es varu veikt īsāku ceļu, lai ietekmētu savu apkārtējo vidi…

Un es ietekmēju to ne tikai vienreiz pāris gados nobalsojot, bet arī aktīvi partijām uzrakstu sociālajos tīklos savas pārdomas

un ieteikumus par to, ko, manuprāt, var darīt labāk.”

Līdzdalība vēlēšanās sarūk

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati liecina, ka vēlētāju aktivitāte parlamenta vēlēšanās pakāpeniski ir tikai kritusies. Laikā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1993. gada Saeimas vēlēšanās bijusi pat teju 90% aktivitāte. Tikmēr pagājušajās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vien 54% balsstiesīgo iedzīvotāju. Īpaši satraucoši dati bijuši pagājušajā gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās – vien 34% aktivitāte.

“Februārī mums šķita, ka Saeimas vēlēšanās varētu būt zemāka aktivitāte nekā pirms četriem gadiem. Protams, karš, iespējams, ir motivators kādiem cilvēkiem, kādiem vēlētājiem pārvērtēt vēlmi piedalīties vēlēšanās,” sacīja CVK vadītāja Kristīne Bērziņa.

CVK vēlētāju aptaujā novērojama arvien lielāka iedzīvotāju neuzticība politiskajām partijām. Pirms četriem gadiem 20% respondentu teikuši, ka neredz jēgu no vēlēšanām, bet šogad jau 36%.

Likumā noteiktais CVK pienākums ir informēt iedzīvotājus par balsošanas kārtību, nevis skaidrot vēlēšanu nozīmi. Bērziņas ieskatā vēlētāju līdzdalības palielināšanai vispirms valstī jāvienojas par to, kura institūcija ir atbildīga par vēlēšanu attīstību.

Tāpat Bērziņa secināja, ka izglītības sistēmai ir vairāk jāstiprina zināšanas par to, kā valsts funkcionē, jo dati liecina, ka kūtrākie vēlētāji ir tieši jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem.

Jāpiebilst, ka pirmās Latvijas neatkarības laikā, piemēram, 1922. gadā, vēlētāju aktivitāte bijusi 82% un turpmākajos gados kritusies par pāris procentpunktiem.