Birokrātijas balva '20

Tēvs ārstējas Onkoloģijas centrā Austrumu slimnīcā. Ārstējošais ārsts nosūtījis tēvu uz starošanu stacionārā, tur pat, tajā pašā slimnīcā. Jau rezervēta vieta un laiki. Bet nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Tā ir tikai formāla lieta, jo ārstējošais ārsts jau nosūtījis, bet formāli šāds nosūtījums jāraksta ģimenes ārstam. Šis izraksts prasa vismaz ģimenes ārsta laiku. Cik jauki - tagad ir E-veselība, nekur nav jābrauc. Visiem vajadzētu būt ērti.

Bet, izrādās, ka Austrumu slimnīcas pieņemšanas nodaļā E-veselību atvērt nevar/neizmanto/vispār neesot pieslēgta. Es tā arī nesapratu, kas tieši par problēmu, bet dzirdēju visas trīs atbildes. Es pajautāju, vai tad tiešām neviens dators nav pieslēgts? Nē, neesot. Pieprasa izdrukātu nosūtījumu. Labi, to nosūtījumu paši varam izdrukāt no E-veselības, bet...
1) nosūtījums E-veselībā uz tēva vārda, es nevaru pieslēgties tēva kontam, jo nepieciešams Smart-ID, tēvam ne viedtālruņa, ne Smart-ID.
2) lai tiktu pie tēva konta, nepieciešama pilnvara, kas jāraksta NVD. Tātad, 82 gadus vecs cilvēks jāved rakstīt pilnvaru, lai es varētu izdrukāt nosūtījumu no E-veselības, kurai nevar piekļūt iestāde, kurai tā E-veselība ir domāta. It īpaši covida laikos.
Vēlreiz nācās raustīt ģimenes ārstu un lūgt nosūtījumu uz papīra.
Jautājumi:
1) Kāpēc ģimenes ārsts jāpārslogo ar lieku, pilnīgi formālu papīru izrakstīšanu? Kāpēc jādubulto ārstējošā ārsta nosūtījums, kas jau ir slimnīcas dokumentos, digitāli un uz papīra?
2) Kāda jēga no E-veselības, ja to neizmanto visas med. iestādes un tik un tā jādrukā ārā?
3) Kā ar visiem šiem papīriem un nosūtījumiem (virtuāliem un papīra) var tikt galā vientuļš slims cilvēks gados, ja viņam nav palīga? Ja arī ir palīgs, tad ierobežota piekļuve kontam. Nepieciešama pilnvara. Pilnvara izdrukāt nosūtījumu, kas dubulto jau esošo ārstējošā ārsta nosūtījumu. Absurds.
Es uzskatu, ka ģimenes ārstus nedrīkst izmantot kā sekretārus paīru kārtošanai. Ar to visu varētu tikt galā E-veselība, bet kāda no tās jēga, ja tā nav ērti pieejama ne lietotājiem, ne med. iestādēm?
Ziņo

Kāpēc ar universālpilnvaru Zemesgrāmatā tomēr nepietiek?

LSM.LV saņēma jautājumu no pensionāres Aldonas kundzes Rīgā. Viņas meitai ir universālpilnvara, kas nozīmē – atvase drīkst risināt dažādus jautājumus kundzes vietā. Taču Zemesgrāmatā, nostiprinot īpašumu, šī universālpilnvara diemžēl nederēja.  

“Man pieder daudzdzīvokļu mājā divistabu dzīvoklītis. Zem tās mājas bija pašvaldības zeme. Pašvaldība piedāvāja bez maksas privatizēt to zemi un, protams, es to gribēju darīt, jo vajag tam nekustamajam īpašumam būt vienotam – gan mājai, gan zemei. Es biju jau iepriekš izdevusi meitai universālo pilnvaru, lai viņa var visas manas lietas kārtot, jo man ir grūtības ar iešanu. Viņa aizgāja un pašvaldībā nokārtoja visas tās lietas, un atlika vien nostiprināt zemesgrāmatā,” stāstīja Aldona Tepfere.

Aldonas kundze neslēpa sašutumu – vairāk nekā 60 eiro vērtā universālpilnvara šajā gadījumā neesot bijusi derīga. Zemesgrāmatā meita īpašumu nav varējusi nostiprināt.

“Nekādā veidā nevar pieņemt to nostiprinājuma lūgumu tāpēc, ka viņa ir mana pilnvarotā, jāiet man pašai. Vai arī viņai jāiet pie notāra, jāapstiprina savs paraksts. Bet viņa tur gāja ar pasi, ar identifikācijas karti, kur ir viņas paraksts. Vēlāk, kad man izdevās to nokārtot un es pati tur nokļuvu, tad izrādās, ka zemesgrāmatā tā darbiniece raksta datorā to nostiprinājuma lūgumu un dod man parakstīt. Es viņai iedodu savu pasi, ka es esmu es, un parakstu. Es nevaru saprast, kāpēc tikpat labi nevarēja meita ar savu pasi sevi apstiprināt un ar universālo pilnvaru,” neizpratni pauda Aldona.

Šogad Latvijā notāri izsnieguši jau 1680 universālpilnvaras.

Teorētiski šis dokuments ir uzticamības apliecinājums personai, ļaujot tai brīvi rīkoties pilnvaras izdevēja vietā.

Tomēr zemesgrāmatas tiesneši ir ļoti piesardzīgi, kas esot normāli, skaidroja LSM uzrunātā zvērināta notāre no Rīgas Iluta Sauliete.

“Konkrētajā gadījumā, ja kundze iegādājās nekustamo īpašumu, tad pilnvarniece uz universālpilnvaras pamata dodas pie notāra. Notārs pārbauda šīs pilnvaras spēkā esību, pārliecinās, vai pilnvara nav atsaukta, vai pilnvarai nav beidzies termiņš. Ja visi dati ir pārbaudīti, tātad apstiprina, ka šī persona var rīkoties pilnvaras izdevēja vietā un vārdā un parakstīt šo nostiprinājuma dokumentu,” skaidroja Sauliete.

Latvijā gan ir atsaukto pilnvaru reģistrs. Tas ir pieejams katram iedzīvotājam, jo šādos gadījumos informāciju publicē “Latvijas Vēstnesis”.

Arī Zvērinātu notāru padomei ir datu bāze, kurā var pārbaudīt, vai izsniegtā pilnvara ir spēkā esoša.

Tomēr zemesgrāmatas tiesnešiem ar šo informāciju vien nepietiek.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas vietniece Zanna Zujeva skaidroja, ka “nepietiek tāpēc, ka ir jāpārbauda personu rīcībspēja, ir jāpārbauda dati iedzīvotāju reģistrā, ir jāpārbauda dati nederīgo dokumentu reģistrā”.

“Visa šī kārtība, kas ir jādara, notāram ir atrunāta notariāta likumā un, savukārt zemesgrāmatu – bijušajiem zemesgrāmatu nodaļu darbiniekiem, tagad tiesu darbiniekiem, kas specializējušies zemesgrāmatu lietās, nav tādas iespējas, nav tādas pieejas un nav tādas kvalifikācijas, kādas ir zvērinātiem notāriem,”  klāstīja Zujeva.

Tātad, ja jums ir nepieciešams nostiprināt savu nekustamo īpašumu zemesgrāmatā, ar universālpilnvaru vien nepietiks. Būs vien atkal jādodas pie notāra, lai pierādītu, ka esat tiesīgs rīkoties un parakstīties otras personas vietā. Neskatoties uz to, ka notārs ir apstiprinājis universālpilnvaru un par to saņēmis arī atlīdzību.

“Tas nav zemesgrāmatas izdomājums. To nosaka zemesgrāmatu likums. Proti, visiem nostiprinājuma lūdzējiem uz nostiprinājuma lūguma ir jābūt notariāli apliecinātiem parakstiem, tas attiecas arī uz pilnvarotām personām,” norādīja Zujeva.

Notāre Sauliete savukārt skaidroja, ka, “ja darījums tiek kārtots pie notāra, tiek sagatavots notariālais akts, tad otrreiz nav jāiet ne uz zemesgrāmatu, ne pie notāra. Noslēdzot darījumu notariālā formā, tālāk dokuments zemesgrāmatā nonāk elektroniskā veidā.”

Tiesa gan zvērinātam notāram par šādu pakalpojumu būs jāmaksā tieši tik, cik noteikts Ministru kabineta noteikumos - 0,5 procenti no darījuma vērtības bet ne mazāk kā 80 eiro, plus arī pievienotās vērtības nodoklis, valsts nodeva.

“Prasības pēc drošuma un pēc tā, lai ierakstiem būtu publiska ticamība, neatkarīgi no tā, kāds ir laikmets, cik ātri attīstās zemesgrāmatas digitalizācija, šīs prasības neviens nav atcēlis. Tāpēc ir zināmi nosacījumi, kuri ir jāievēro,” norādīja Zujeva.

Dalies ar savu pieredzi, piesaki nejēdzīgo procedūru “Birokrātijas balvai’20”!

Ziņo
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti