Kaņepju ražu šogad atzīst par viduvēju; paredz plašāku to izmantojumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Pirmdien ir Miķeldiena - laiks, līdz kuram, kā uzskatīja mūsu senči, bija jāpadara visi lielie lauka darbi. Taču ko darīt laukos vēl netrūkst, jo sācies kaņepju ražas laiks. Burtnieku novada zemnieku saimniecībā „Adzelvieši” kaņepes audzē jau daudzus gadus un to sēklas uz vietas saimniecībā arī pārstrādā.

Ar saimnieci Dzidru Grīnbergu Latvijas Radio atrodas pie kaņepju lauka, kura malā kombains gaida kulšanas brīdi. Neliela daļa jau ar rokām sasieta kūlīšos, bet tas gan vairāk tūristiem, lai redzētu, kā kādreiz novāca kaņepes. Kaņepju audzēšana ir saimnieka Jāņa Grīnberga sirdslieta un arī šīs puses tradīcija. “Kopš sevi atceros, mūsu mājās vienmēr ir augušas kaņepes. Kāda dobe vienmēr bija (..),” stāsta Grīnbergs.

Šogad gan kaņepju raža esot viduvēja, savu daļu izkult palīdz arī putni. Senči jau izsenis audzēja kaņepes gan pārtikai, gan šķiedras iegūšanai, bet šodien šī auga vārdam līdzi nāk ar negatīva pieskaņa saistībā ar narkotikām.

Grīnbergs gaisina šos mītus, proti, ka sējas kaņepei, ko audzē Latvijā pārtikai nav nekā ar to kopēja. “Viņās tās “ģifts” tetrahidrokanabiols ir 0,2%. Mūsu kaņepēs 0,05%. Bet tām kaņepēm, par kuru audzēšanu daži vīri jau sēž aiz restotiem logiem, tetrahidrokanabiols ir 10 un 20 reizes lielāks. Tur tās audzē lielā karstumā, siltumnīcās. Te varbūt tikai smarža,” skaidro Grīnbergs.

95% no „Adzelviešos” iegūtajām kaņepju sēklām pašu saimniecībā pārstrādā arī kaņepju sviestā jeb aizdarā, kā arī gatavo rupjāk maltas sēkliņas. Dzidra Grīnberga skaidro, ka kaņepes ir iecienījuši veģetrārieši, kuri tādā veidā aizstāj labu gaļu.

Grīnbergs arī secina, ka nepelnīti ir aizmirsta kaņepju šķiedras izmantošana. Savulaik Latvija uz Angliju pat esot eksportējusi kaņepju virves. Tagad gan atkal arvien vairāk dzird par zemnieku saimniecībām, kas jau audzē vai domā audzēt industriālās kaņepes.

Tomēr Grīnbergs atzīst, ka kaņepju plašākas izmantošanas laiks, iespējams, vēl ir tikai priekšā, ja cilvēki domās, kā dzīvot un saimniekot dabai draudzīgāk. “No šīs šķiedras var iegūt siltumizolācijas vati, (..) betonā var izmantot. Dažas mājas jau ir uzceltas,” saka Garīnbergs, piebilstot, ka arī mašīnu sēdekļus varētu ražot no kaņepju šķiedrām, jo pēcāk tie sekmīgi satrūdēs dabā.

“Adzelviešu” saimniecība ir arī iekļāvusies lauku tūrismā. Šajā sētā var iepazīt gan senos darba rīkus, ar kuriem apstrādāja kaņepes, gan redzēt, kā no to šķiedras top virves. Bet tagad te tiek gaidīta kārtīga salna un saulaina diena, lai pabeigtu kaņepju kulšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti