Kaņepju vākšana ir visai sarežģīts un piņķerīgs darbs, kam nepieciešama īpaši pielāgota tehnika - stāsta Aigars un Jānis no Ērgļiem, kas pašu rokām pārveidojuši siena pļāvēju un ķērušies pie 20 ha kaņepju lauka novākšanas.
„Pavasarī nokavēt neko nevar, gaidām, kad ir kaņepes sausas, laiks sauss un ķeramies klāt,” īsto brīdi raksturo Aigars Bērziņš.
Savukārt Jānis Rešņa piebilst, ka svarīgi izmantot pareizo tehniku:
„Kaņepju vākšana ir sarežģīta ar to, ka viņām ir tā šķiedra, līdz ar to ir risinājums - primitīva tehnika, kas nav ar smagām piedziņām, lai tā kaņepe negriežas riņķī un nebojā tehniku.”
Augšanas prasību ziņā kaņepes ir pieticīga kultūra, turpretī, tās pārstrādājot, var iegūt pat 25 tūkstošus dažādu produktu veidu. Aigars zina teikt, ka viņu novāktās kaņepes tiks izlietotas kaņepju māju bloku ražošanai, kuru pamatsastāvā ir kaņepju spalis.
Nopļautās kaņepes uz lauka nestāv, ruloni uzreiz tiek aizvesti pārstrādei, jo izejvielu Latvijā trūkst. Ja pirms pāris gadiem zemnieki nezinājuši, ko īsti iesākt ar izaudzēto ražu, tad tagad esot vērojama pretēja tendence - sākot trūkt piedāvājuma.
„Pēdējos gados man ir tāds viedoklis, ka audzēšanas apjoms ir gana stabils. Šobrīd lielāks jautājums ir par pirmapstrādi, šogad jau izskatās, ka būs vairāk pārstrādāt gribētāju nekā audzētāju, tā kā ar nākamiem gadiem šī joma varētu attīstīties,” prognozē Aigars Bērziņš.
Industriālo kaņepju audzēšana attīstās visā Latvijā, taču lielākie audzētāji ir Latgalē, kur jau izsenis bijusi attīstīta linu audzēšana. Pašlaik Latvijas Industriālo kaņepju audzētāju asociācijā reģistrēti 35 biedri, no kuriem 21 ir zemnieku saimniecība.