Panorāma

Darbu sākušas pirmās specializētās audžuģimenes

Panorāma

Valdība neiesaka likvidēt OIK līdz 31. martam

LTV valdes locekļu konkurss – finiša taisnē

Kandidātus uz LTV valdes locekļu amatiem iztaujā televīzijas darbinieki

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Seši finālisti konkursā uz divām vakantajām vietām Latvijas Televīzijas (LTV) valdē pirmdien, 25. martā, nonāca televīzijas darbinieku jautājumu krustugunīs. Kandidātu atbildēs līdztekus vispārīgām frāzēm un solījumiem izskanēja arī viedokļi, kas lika uzdot jautājumu – vai iespējamie sabiedriskās televīzijas vadītāji izprot redakcionālās neatkarības jēdzienu.  

Seši LTV valdes konkursa finālisti pirmdien stājās aptuveni simt Latvijas Televīzijas darbinieku priekšā. Gan biznesa vadības konsultants Gints Miķelsons, gan mārketinga jomas speciālists Andris Māliņš solīja piesaistīt televīzijai jauniešu auditoriju, mārketinga tirgus datu analītiķis Einārs Giels – optimizēt LTV iekšējos resursus, kādreizējais TV režisors un producents Jānis Rušenieks uzsvēra nepieciešamību ieguldīt tehnoloģijās, savukārt simtgades dziesmu svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča un LTV valdes pagaidu locekle Vikija Valdmane-Rozenberga kā mērķi uzstādījušas noturēt līdzšinējo LTV kvalitātes latiņu šobrīd spiedīgajos budžeta apstākļos.

Uzrunām sekoja televīzijas darbinieku jautājumi, piemēram, par to, cik no satura budžeta varētu atvēlēt digitālā satura veidošanai, vai par vīziju satura attīstībā krievu valodā.

LTV valdes locekļa kandidāts Einārs Giels atzina, ka viņš nemaz nav skatījies raidījumus krievu valodā, piekrītot, ka kandidātam tas būtu jāizdara, “bija laiks sagatavoties, jā, es piekrītu tam, diemžēl tā sanāca, ka neesmu skatījies krievvalodīgos raidījumus”.

Izskanēja arī jautājums par Andra Māliņa iepriekšējo darbību LTV valdē un aiziešanu no tās, un vai tas nebija saistīts ar īpaši labvēlīgu nosacījumu piedāvāšanu Aināra Šlesera politiskajām reklāmām. Uz to Māliņš sacīja, ka “ar Šleseru tur vispār nekāda sakara nebija”.

Bija jautājumi arī par viņa pašreizējo darbību mediju platformā “MixMediaGroup”, kur ir raidījums ar nosaukumu “Golos Ameriksa”, kurā regulāri nāk bijušais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”). Māliņš skaidroja, ka tur “ir intervijas apmaksātas, ir konkursi apmaksāti, nu tādas lietas radiostacijās ir”.

Visvairāk jautājumu raisīja nesenajās Saeimas vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības startējušā Jāņa Rušenieka paustā kritika LTV par ekspertu un raidījumu viesu piesaisti.

“Šie cilvēki netiek izvēlēti – vienkārši žurnālisti izvēlas šo lietu, jo par medija politiku kopumā atbild valde... Mēs veidojam šo tālāko darbību, mēs atrunājam šos principus, mēs atrunājam arī savus ekspertus, ko mēs aicinām,” paziņoja Rušenieks.

Pārējie kandidāti no šī viedokļa norobežojās, noliedzot jebkādu savu saistību ar politiskajiem spēkiem. Toskait Juhņēviča, kura, rīkojot Dziesmu svētkus, strādājusi ciešā sasaistē ar Rīgas domi un Kultūras ministriju

“Varbūt ir tāda sajūta radusies, ka es esmu saistīta ar Nacionālo apvienību, nē, tā nav,” sacīja Juhņēviča.

Visu tikšanās laikā runāto noklausījās arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kas nākamajās dienās tiksies ar katru no kandidātiem individuāli un līdz nedēļas beigām pieņems galīgo lēmumu.  

Lai arī konkursa nolikumā teikts, ka "kandidāti piedalās padomes organizētā publiskā diskusijā", citu mediju pārstāvjus, arī Latvijas Radio žurnālisti, uz šo diskusiju neielaida.  

Padomes locekle Aurēlija Ieva Druviete, pirms pasākuma satikta televīzijas ēkā Zaķusalā, norādīja Latvijas Radio, ka LTV vēlējusies, lai tikšanās būtu tikai ar medija darbiniekiem. Viņa neiebilstu, ja vismaz Latvijas Radio, arī sabiedriskajam medijam, būtu iespēja uzklausīt kandidātu sarunu ar darbiniekiem.

Latvijas Televīzijas valdes locekļu amatu kandidātu diskusija notiek aiz slēgtām durvīm
00:00 / 04:29
Lejuplādēt

Arī padomes loceklis Patriks Grīva pirms pasākuma teica, ka par žurnālistu neielaišanu pasākumā dzird pirmo reizi. Pēc viņa teiktā, šāda ideja nenāk no padomes. Tā vēlējusies, lai viss būtu iespējami atklāti.

Skaidrot žurnālistiem, kāpēc citus medijus neielaiž uz diskusiju, iznāca Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvis Kalvis Gavars. Viņš sacīja, ka bijis lūgums no konkursa organizatoriem, tātad padomes, „ka mēs varētu šo diskusiju atstāt ne publiskajai telpai. Pēc tam droši varat uzdot jautājumus. Visi kandidāti šeit nāks, būs redzami.”

Padomes priekšsēdētāja Dace Ķezbere norādīja, ka šāds lēmums pieņemts, lai televīzijas kolektīvs varētu ļoti atklāti izrunāt ar potenciālo vadību viņiem svarīgus jautājumus.  

Jau pēc pasākuma, kas ilga apmēram trīs stundas, padomes locekle Druviete skaidroja, ka „padome kopumā, es teiktu, ka atbalstīja īpaši sabiedrisko mediju, Latvijas Radio žurnālistu iekļuvi, bet es teiktu, ka Latvijas Televīzija, televīzijas darbinieki tātad kopumā vēlējās atklāti uzdot jautājumus pretendentiem, vēlējās šo atklāto sarunu, lai neciestu arī Latvijas Televīzijas reputācija. Lai varētu brīvi runāt, Latvijas Televīzija pieņēma lēmumu rīkot tikšanos slēgtu.”

Lai arī padomes priekšsēdētāja Ķezbere sacīja, la tas ir padomes lēmums, tomēr tas vēl nenozīmējot, ka tā bijusi padomes iniciatīva. Tā skaidroja padomes loceklis Patriks Grīva.

Kopumā vairums kandidātu atzina, ka sapulce bijusi vērtīga. Arī par LTV atbildīgā padomes locekle Druviete norāda, ka guvusi jaunu informāciju par kandidātiem.

Atsevišķos jautājumos diskusija viņas viedokli ietekmējusi. Tuvākajās dienās konkursa komisija atkārtoti aicinās kandidātus uz intervijām. Lēmumu par to, kas ieņems Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu, komisija plāno pieņemt ceturtdien.  

KONTEKSTS:

Konkursā uz vakantajiem amatiem NEPLP bija saņēmusi 38 pretendentu pieteikumus. Otrajā kārtā iekļuva 11 pretendenti.

Konkurss uz amatiem LTV valdē tika izsludināts 10. janvārī pēc tam, kad NEPLP kā LTV valsts kapitāla daļu turētāja 2018. gada pēdējā darbadienā vienbalsīgi pieņēma lēmumu izteikt neuzticību LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim programmu attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam.

Belte un Ņesterovs pauda pārsteigumu par NEPLP lēmumu, to nosodīja Latvijas Žurnālistu asociācija. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti