Kandavas senākais nosaukums “Candowe” esot cēlies no līvu valodas un apzīmējot vietu ūdens malā. Katrai kandavnieku paaudzei ir savi nosaukumi arī pilsētas ieliņām, daudzajām peldvietām un pilskalniem. Dažkārt tie tiek lietoti tikai īslaicīgi, bet citkārt iedzīvojas un paliek.
Vēloties saglabāt senos vietvārdus un to izcelsmes stāstus, valodnieka Kārļa Mīlenbaha 165. jubilejas gadā kandavnieki uzsāka to apzināšanu. “Bija divas pamatbāzes, uz ko balstījāmies. Alberts Sokolovskis ir tāds vecs kandavnieks, kurš stāstīja pēc atmiņas par 20.-30. gadu vietvārdiem. Viņš bija sarakstījis arī aprakstiņus, un mums atlika tikai kartē atzīmēt. Tad bija arī Kandavas internātvidusskolas jaunieša darbs,” stāsta Kandavas novada muzeja vadītāja Sarma Anģēna.
Savāktās atmiņas sagūlušas novada muzejā izveidotajā Valodas pagrabā. Tā centrā ir saimes galds, ap kuru sēžot, digitālā formātā var izzināt kandavnieka Kārļa Mīlenbaha biogrāfiju, izstaigāt tautas atmiņu takas, kā arī iepazīt Kandavu interaktīvā spēlē.
“Katram cilvēkam dzīvē pienāk laiks, kad viņam gribas drusciņ vairāk uzzināt par sevi, saviem senčiem un dzimto vietu. Tad tas [Valodas pagrabs] ir nozīmīgs. Latviešu valodas skolotāji var izmantot kā papildinājumu latviešu valodas stundām, kurās runā par vietējo novadu,” saka kandavniece un vēsturniece Aksilda Petrevica.
Valodas pagrabā apkopoti tautas atmiņā esošie vietvārdi par Kandavas pilsētu un Abavas ieleju, bet iesāktais darbs tikšot turpināts.
