Ziemassvētki ir ģimenes svētki, un par vienu lielu ģimeni sevi sauc arī kuplā Kandavas novada audžuģimeņu saime, kas jau ceturto reizi kopā sagaida Ceturto adventi.
“Vismaz 65 audžuģimenes ir, un tad vēl ir tādas ģimenes, kas ir audžu – aizbildņu ģimenes, un tādas, kas ir tikai aizbildņu ģimenes, kuras arī mēs šodien aicinām. Un kopā mēs iznākam jau 76 ģimenes, un bērnu būs vairāk par 150,” stāsta audžumamma Signe Ezeriņa.
Kandavas novads ir viens no pirmajiem, kur izveidojās audžuģimeņu kustība, un joprojām vienīgais, kur visiem no bioloģiskajām ģimenēm izņemtajiem bērniem atrastas jaunas mājas.
Tomēr ar katru gadu tas kļūst aizvien grūtāk. “Pirmkārt, no audžuģimenēm bērni neiet prom, jo diemžēl diezgan daudzās [īstajās] ģimenēs [bērnu] nevar atgriezt. Ir pozitīvi piemēri, bet tas ir samērā reti, un bērni dzīvo sešus septiņus un vairāk gadus līdz pat pilngadībai [audžuģimenēs],” stāsta Zantes ģimenes krīzes centra vadītāja Aija Švāne.
Ieguldīto sirds siltumu nevar izmērīt naudā, tomēr valsts piešķirtais atalgojums 113 eiro apmērā ir nepietiekams. Turklāt joprojām ''labās fejas darbs'' netiek ieskaitīts darba stāžā un par to netiek maksāts sociālais nodoklis. Tāpēc audžumammas strādā arī algotā darbā un nereti nonāk lielas dilemmas priekšā.
“Tagad ir jāpadomā par šo bērnu, un es nezinu, vai es varēšu palikt darbā, cik darba devējs būs pretimnākošs. Viņai ir vajadzīga operācija, un tad četri mēneši viņai būs ģipsis un pēc tam vēl rehabilitācija. Tas nozīmē, ka vai nu man ir jāaiziet no darba, vai jāmeklē auklīte,” stāsta sešu bērnu audžumamma Airita Ezerkalne.
Pašreiz Latvijā ir nedaudz vairāk par divsimt aizbildņu un audžuģimeņu, kurās ģimeniskās vērtības cenšas ieaudzināt 356 bērniem.
