2020. gada martā Tukumā uz galvenā lielceļa vienlaikus pārvietojās divas protestētāju kolonnas – Engures un Kandavas iedzīvotāji. Viņiem bija tikai viena prasība – nepievienot tos Tukuma novadam. Taču tagad, pēc trīs mēnešiem, ir skaidrs, ka Saeima šo prasību nav ņēmusi vērā. Pēc administratīvi teritoriālās reformas spēkā stāšanās Tukums kļūs par vienu no lielākajiem novadiem ar gandrīz 45 tūkstošiem iedzīvotāju.
Latvijas Televīzijas aptaujātie tukumnieki atzīst, ka viņiem nav iebildumu pret Kandavas novada pievienošanu Tukuma novadam.
"Varbūt tā būs labāk," saka Tukuma iedzīvotāja Lidija.
"Iebildumu nav, lai izplešas tas Tukums," atzīst tukumnieks Kārlis.
Savukārt tukumnieks Arnis par pārmaiņām novadā nemaz nav dzirdējis: "Es nemaz nezināju, es strādāju pa naktīm, ziņas nemaz neskatos."
Tukuma novadā nākamvasar būs arī Kandavas pilsēta un novads. Kandavas iedzīvotāji sākotnēji cerēja, ka viņu nākotne ir atkarīga no viņiem pašiem, tāpēc protestēja. Reforma kandavniekiem nozīmē arī pārmaiņas kultūrvēsturiskajā reģionā. No Kurzemes Zemgalē.
Vietējā tirgū aptaujātie Kandavas novada iedzīvotāji novadu reformu nevērtē pozitīvi.
"Mēs esam kurzemnieki, ko mums tā Zemgale dos?" retoriski jautā Kandavas novada iedzīvotāja Emīlija.
"Esmu ļoti apmierināta, ka mēs esam savā Kandavā. Žēl, ka visu sabojā," pauž Kandavas novada iedzīvotāja Sandra.
Arī vietējā iedzīvotāja Velta atzīst, ka Kandavā viņai ir labi, un nevēlas, lai novads pievienojas Tukumam.
Kandavas Sociālā dienesta vadītājs Ints Leiterts uzsver: "Mums pakalpojumi ir daudz vairāk attīstīti kā Tukumā. Mēs savus vecos cilvēkus vedam pie ārstiem, ja vajag."
Kandavnieki lepojas, ka viņi bija pirmie Latvijā, kas deviņdesmito gadu vidū izveidoja savu novadu – apvienojot pilsētu ar lauku teritorijām. Taču pret vēl lielāku apvienošanos viņi ir pret.
KONTEKSTS:
Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.
Levits šonedēļ saņēma 46 pašreizējo pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli ar lūgumu reformas likumprojektu kā nepietiekami argumentētu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, tomēr 19.jūnijā Levits paziņoja, ka izsludinās novadu reformas likumu.
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm.
