Dzīve pie Rīgas Centrāltirgus rit ierastajā ritmā, uz ielas stūra skaļi muzicē daudziem pazīstamais indiāņu flautas spēlmanis. Bet pārdesmit metru aiz krāšņām spalvām rotātā muzikanta vīd pavasarī nobrukusī kanālmala Centrāltirgus piegādes zonā. Tā norobežota ar drāšu sētu. Šeit Latvijas Radio satiek Rīgas Centrāltirgus runasvīru Aleksandru Šuņinu.
"Pēc tam, kad notika šis nogruvums, tika izsaukti speciālisti, kuri gan no virszemes, gan zem ūdens pārbaudīja tehnisko stāvokli. Jūlija sākumā bija arī tehniskie cilvēki no Rīgas domes Īpašuma departamenta, kuri devās domāt, kam ir jānotiek tālāk. Nu, aptuveni tā,” stāsta Šuņins.
Rodas iespaids, ka pie domāšanas visi arī palikuši, jo nekādi stiprināšanas darbi vairāku mēnešu laikā nav veikti. Turklāt, pēc Šuņina teiktā, nav pat īsti skaidrs, kam tie būtu jāfinansē.
"Mēs neesam privātuzņēmums, un nav tik viegli un vienkārši kaut kādus remontdarbus veikt. Pirmkārt, nav līdz galam saprotams, kurš maksās. Vai dome, respektīvi, Īpašuma departaments, vai Centrāltirgus, kam pieder šī teritorija. Otrs – līdz šim nav arī tehniskā projekta, bija jāveic visas izpētes. Pēc pirmajiem darbiem, kas tika paveikti pēc mūsu izsaukuma, tika norobežota šī teritorija, un mēs līdz pat šai dienai monitorējam situāciju. Jo tika skaidri pateikts, ka situācija noteikti nepasliktināsies un nevienu neapdraud," saka Šuņins.
Centrāltirgus pašlaik gaidot oficiālo atzinumu par kanālmalas situāciju no Īpašuma departamenta, lai varētu kopīgi lemt par tālāko. Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte atklāj, ka pašlaik sākta tehniskā projekta izstrāde, lai kanālmalu nostiprinātu.
"Šobrīd tiek apzināti nepieciešamie darbu apjomi, un augusta vidū mēs plānojam izsludināt iepirkumu. (..) Tiklīdz būs skaidrs šo darbu aptuvenais apjoms un cena, šis finansējums tiks pieprasīts no Rīgas pašvaldības budžeta, kad tiks lemts par budžeta grozījumiem," norāda Gailīte.
Taču kuram būtu jāatbild par to, ka kanālmalas atbalsta siena iepretim autoostai bija nolaista tiktāl, ka desmit metru garumā vienkārši nobruka?
"Teritorijas valdītājs ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Bet, ņemot vērā, ka teritorija ir nodota nomniekam „Rīgas Centrāltirgus”, principā atbildība ir gan Centrāltirgum, gan Rīgas pašvaldībai. Tāpēc domāju, ka situāciju risināsim kopīgi," skaidro Gailīte.
Taču situāciju vairs nevarēs atrisināt par krastmalas atjaunošanai iepriekš paredzēto Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudu – aptuveni 5,2 miljoniem eiro jeb sesto daļu no 30 miljonus eiro vērtā kanālmalas revitalizācijas projekta, kam bija jāsākas jau šogad. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Solvita Brence skaidro, ka tam ir trīs iemesli.
"Pirmkārt, mums būtu jāmaina darbu organizācija. Būvprojektā bija plānots sākt darbus no gaļas paviljona puses, bet [nogruvuma dēļ] tie būtu jāsāk no Centrāltirgus ielas. Līdz ar to jāorganizē jauns iepirkums, jāsagādā jauna tehniskā specifikācija. Viss šis process kopā aizņem diezgan ilgu laiku. Trešais iemesls – būtiski mainītos projekta realizācijas termiņi un mēs nepagūtu apgūt šos Eiropas Savienības fondu līdzekļus,” tā Brence.
Daļa no šiem līdzekļiem novirzīti Skanstes apkaimes attīstībai, par daļu vēl tiks lemts. Tikmēr vērienīgais Centrāltirgus atjaunošanas projekts, kurā plānots ne vien sakārtot kanālmalu, izveidojot soliņus, kuģīšu piestātni un veloceliņus, bet arī atjaunot zivju paviljona pagrabu, atjaunot liftus, ierīkot aukstuma telpas un veikt vēl virkni citu darbu, pašlaik palicis uz pauzes.
Uz jautājumu, kādēļ kanālmalas tehniskais stāvoklis netika izpētīts pirms projekta apstiprināšanas,
Brence atbild: veiktajā priekšizpētē problēmas netika atklātas, bet padziļināta izpēte bija paredzēta pašā projektā.
Dažas nedēļas pēc tam, kad Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā tam piešķīra naudu, krastmalas atbalsta siena iebruka.
