Vai ceļots bieži vai retāk, ir lietas, ko svarīgi atcerēties, īpaši ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, kas nebūt arvien nav beigusies, un drošības situāciju pasaulē. Tāpēc vizuālajā kampaņā, kas būs vērojama lidostā "Rīga", starptautiskajā autoostā un pasažieru vilcienos, kā arī sociālajos medijos AM atgādinās par būtiskāko, toskait:
- pirms ceļošanas vienmēr pārbaudīt dokumenta derīguma termiņu,
- noformēt atbilstošu apdrošināšanu,
- rūpēties par dokumentu drošību tā, lai, piemēram, aizgrābta raudzīšanās uz Eifeļa torni nav izdevīgs brīdis garnadžiem,
- rūpīgi izskatīt ieceļošanas prasības valstīs,
- izvēlēties drošus ceļojuma mērķus,
- ievērot vietējos likumus un tradīcijas,
- pieteikt savu ceļojumu konsulārajā dienestā,
- prātīgi izvēlēties dabu ārzemēs,
- vienmēr atcerēties, ka ir arī krīzes tālrunis.
Pēdējā laika pieredzē ĀM dienestiem ir bijis biežāk jāpalīdz krīzē nonākušiem pilsoņiem un arī pašiem jāstrādā ārkārtas apstākļos.
"Krīžu iemesli ir bijuši saistāmi gan ar bruņotiem konfliktiem, gan ar aktuālo Covid-19 izplatīšanos. No tādām valstīm, kur mēs visvairāk esam bijuši iesaistīti, gribētu minēt Afganistānu, Etiopiju, Maroku un, kā jūs visi šī gada sākumā pamanījāt, diemžēl arī Ukrainu," sacīja ĀM valsts sekretārs Andris Pelšs.
Sākoties karam Ukrainā, Latvijas vēstniecība no Kijivas tika uz laiku pārvesta uz Ļvivu, kur bija izveidots atbalsta punkts, norīkoti evakuācijas autobusi. Tagad vēstniecība ir atpakaļ Kijivā un turpina darbu sarežģītajos apstākļos.
Bet situācija ir mainījusies arī agresora valstī Krievijā, kur aizvērtas divas Latvijas pārstāvniecības Pleskavā un Sanktpēterburgā un vēstniecībai Maskavā pieaudzis darba apjoms.
"Ir novērota pastiprināta Krievijas pilsoņu interese par izceļošanu no Krievijas, un, lai arī vīzu pieņemšana uz nenoteiktu laiku ir pārtraukta, izņemot humānus gadījumus, tomēr ļoti daudz mūsu vēstniecība saskaras ar dažādiem pieprasījumiem, interesentu zvaniem, e-pasta vēstulēm. Tā, piemēram, martā vien tika saņemti ap 2000 e-pasta vēstuļu mūsu vēstniecībā," atzina Konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa.
Vīzu pieprasītāju vidū bijuši arī žurnālisti, kas jutuši apdraudējumu turpināt uzturēties Krievijā.
