Rīta Panorāma

Telefonsaruna ar Māru Lāci par ugunsgrēku Parīzes Dievmātes katedrālē

Rīta Panorāma

Intervija ar labklājības ministri Ramonu Petraviču

Intervija ar Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski

Kampaņā «Redzi. Dzirdi. Runā» informē par trauksmes celšanas iespējām

Otrdien, 16. aprīlī, tiek sākta trauksmes celšanas kampaņa "Redzi. Dzirdi. Runā", mudinot cilvēkus ziņot par jebkādiem pārkāpumiem, kas skar sabiedrības intereses.

Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte Inese KušķeLatvijas Radio

    “Sākot ar 1. maiju, ikviens varēs celt trauksmi par pārkāpumiem, kas novēroti darbavietā un skar sabiedrības intereses, informējot par tiem savā darbavietā. Ja iedzīvotājam ir bail vai viņu neviens neklausās, viņš var vērsties valsts institūcijās, izvēloties visatbilstošāko valsts institūciju, kas var reaģēt uz šo pārkāpumu. Trauksmi var celt arī trauksmes cēlēju kontaktpunktā, kas ir Valsts kanceleja. Un noteiktos likumā paredzētos gadījumos arī sniegt informāciju publiski,” pastāstīja Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte Inese Kušķe.

    Trauksmi var celt par ikvienu pārkāpumu. Vienlaikus likumā ir nosauktas 15 īpaši svarīgas jomas, tātad par:

    Kas ir trauksmes cēlēji?

    Cilvēki, kuri savā darbavietā novēro pārkāpumus, kas var apdraudēt sabiedrības intereses, un par to ziņo.
    Vides vai veselības apdraudējums, korupcija, pārkāpumi būvniecībā vai publisko iepirkumu procesā ir biežākie trauksmes cēlēju atklāto problēmu piemēri.

    1. amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu;
    2. korupciju;
    3. krāpšanu;
    4. publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu;
    5. izvairīšanos no nodokļu nomaksas;
    6. sabiedrības veselības apdraudējumu;
    7. pārtikas drošības apdraudējumu;
    8. būvniecības drošības apdraudējumu;
    9. vides drošības apdraudējumu;
    10. darba drošības apdraudējumu;
    11. sabiedriskās kārtības apdraudējumu;
    12. cilvēktiesību pārkāpumu;
    13. pārkāpumu publisko iepirkumu jomā;
    14. pārkāpumu finanšu un kapitāla tirgus sektorā;
    15. konkurences tiesību pārkāpumu.

    Likums nosaka, ka turpmāk visās valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī uzņēmumos ar vismaz 50 darbiniekiem būs jāizveido iekšēja trauksmes celšanas sistēma. Ja tā nelīdzēs problēmu atrisināšanai, tad nepieciešams ziņot atbildīgajām iestādēm vai plašsaziņas līdzekļiem. Valsts kancelejā arī izveidots īpašs trauksmes cēlāju punkts, kur pasta kastītē atstāt informāciju par iespējamu pārkāpumu un savus kontaktus. Valsts garantē datu anonimitāti un aizsardzību.

    Par trauksmes cēlāju kampaņas vēstnesi izvēlēts mazais Klāvs. Bērns, nevis pieaugušais. Paaudze, kuras domāšana par klusēšanu kā par zeltu, iecerēts, būs citāda.

    “Es gribu dzīvot Latvijā, kur cilvēki ir drosmīgi un rūpējas viens par otru. Par nejēdzībām nav jāklusē. Redzi.  Dzirdi. Runā,” aicina Klāvs.

    Nesen veikta sabiedrības aptauja rāda, ka gandrīz 70% cilvēku ir gatavi iesaistīties, lai uzlabotu dzīvi Latvijā, taču līdz šim trauksmi par netaisnībām cēlis vien katrs piektais iedzīvotājs. Pārējie baidās no soda vai netic pārmaiņām.

    “Mēs redzam, ka sabiedrība bieži vien klusē. Kāpēc?  Tāpēc, ka mēs uz to tā vienaldzīgi noskatāmies. Labākajā gadījumā paužam anonīmus komentārus internetā,” norādīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

    Trauksmes celšanas gadījumi Latvijā un pasaulē ļāvuši uzzināt par dažādiem krāpšanas gadījumiem un ļāvuši lauzt sistēmu arī Jelgavas bērnunama skandāla dēļ. Diemžēl bieži vien ziņotāju mēdz iesūdzēt tiesā. Valsts garantēšot bezmaksas juridisko palīdzību. Tāpat trauksmes cēlējs nepieciešamības gadījumā drīkstēs izpaust ar likumu neizpaužamu informāciju, tad par to atbildība neiestāsies.

    Eksperti gan uzskata, ka likums pagaidām ir nepilnīgs, jo tas neparedz soda sankcijas tām iestādēm vai  cilvēkiem, kas vēršas pret trauksmes cēlājiem, piemēram, tos atlaižot vai iebiedējot.

    “Mums šobrīd ir plikas definīcijas, bet nav sankciju un soda sankciju, kas arī ir būtiska sastāvdaļa, līdz ar to jāsaka, ka valstij būtu jāizdara viss, lai nodrošinātu kvalitatīvu aizsardzību trauksmes cēlājiem,” uzsvēra sabiedrības par atklātību “Delna” jurists Jānis Veide.

    Administratīvie sodi par izrēķināšanos ar trauksmes cēlājiem pagaidām nav paredzēti. Tos noteikšot, norāda Valsts kancelejā.

    KONTEKSTS:

    1. maijā spēkā stāsies Trauksmes celšanas likums, kas garantē aizsardzību trauksmes cēlējiem un viņu radiniekiem, nosakot, ka darbavietā jābūt iekšējai trauksmes celšanas sistēmai, kā arī definējot vairākus citus trauksmes celšanas mehānismus.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti