Nils Konstantinovs aptuveni pusgadu ir arī atkarīgo pusaudžu uzticības persona. Praksē viņš ir novērojis, ka jaunieši arvien mazāk lieto alkoholu, bet izmēģina narkotikas.
"Ļoti aug interese par halucigēnām vielām, tādām kā LSD, kas noteikti ir saistīts ar iespējām tās iegādāties internetā," stāsta Konstantinovs.
Turklāt par arvien lielāku problēmu var uzskatīt datorspēles.
"Tāda nopietnāka problēma ir tāda, ka šīs spēles sāk maksāt naudu. Diezgan lielu naudu, un mēs redzam, ka viņas tiek veidotas diezgan līdzīgi azartspēlēm," norāda mentors.
Bērnu slimnīcas fonda Pusaudžu resursu centrs, kurā strādā kopumā 18 speciālisti, ir atvērts pusgadu, un atbalstu šeit sniedz ambulatori. Vēl pirms pusgada medicīniskā palīdzība un sociālā rehabilitācija bija pieejama vien slimnīcu stacionāros vai slēgtā tipa rehabilitācijas iestādēs, tā šos pusaudžus nošķirot no citiem vienaudžiem un ikdienas, kas bieži vien nesekmēja izveseļošanos.
Arī "Panorāmā" stāstīts par pārkāpumiem atkarīgo bērnu rehabilitācijas iestādē "Solis Piebalgā" un tur neatbilstošiem sadzīves apstākļiem. Daudz stāstīts arī par bērnu tiesību neievērošanu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži". Pēc speciālistu norādēm, ka stacionāra ārstēšana nav mūsdienīga, ambulatoro palīdzību sāka piedāvāt Bērnu slimnīcā Rīgā.
Daļa jauniešu, kuri tagad palīdzību saņem Bērnu slimnīcas centrā, iepriekš palīdzību saņēmuši "Solī Piebalgā" vai pat ārstējušies psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži". To sauc par ļoti smagu pieredzi, tādēļ ar žurnālistiem neviens nebija gatavs runāt.
"Tas lielākais šķērslis ir negatīva iepriekšēja pieredze, kas tiek izskaidrots ar to, ka bieži vien šāda psiholoģiska palīdzība tiek piespriesta kā soda mērs Latvijā. Skaidrs, ka neviens cilvēks, tai skaitā arī jaunietis, nevēlas sevi sodīt. Tas jau veido priekšstatu, kas tā ir par palīdzību, ka tas īsti nav atbalsts, bet soda mērs," skaidro Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa.
Speciālisti mudina bērnu vecākus un aizbildņus nespiest palīdzību ar varu, bet pusaudzim draudzīgā veidā panākt izmaiņas. Atbalsta saņemšanas laikā un pēc tam izmaiņas bērnu uzvedībā aizvadītajā pusgadā vērtēja ne vien centra darbinieki, bet arī bērnu vecāki. 86% gadījumu novērotas pozitīvas uzvedības izmaiņas. Tāpēc sociālā kampaņā "Ir ok, ja tev dažreiz nav ok!" paši pusaudži mudina vienaudžus nebaidīties un meklēt palīdzību.
Lai gan nevienam palīdzību neatsaka, naudas pakalpojuma turpināšanai pagaidām pietiek vien līdz šī gada beigām. Nākamam gadam būtu nepieciešami aptuveni 100 000 eiro.
"Decembra mēnesī mēs laipni gaidīsim speciālistus no pakalpojuma sniedzēja ar informāciju. Nekad jau nevar teikt 100%, bet es gribētu teikt 99,9%, ka viss notiks un viss turpināsies," stāsta Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta eksperts Aldis Dūdiņš.
Pagaidām resursu centrs darbojas vien Rīgā. Speciālisti cer, ka nākotnē varētu izveidot centra atsevišķas filiāles reģionos, Daugavpilī, Valmierā un citviet. Tam gan būtu nepieciešami vēl vairāki desmiti tūkstoši eiro.
