Kā kampaņas “Atkrāpies!” atklāšanas vieta izvēlēts Rīgas Centrāltirgus, un tas darīts ar nodomu. Tirgus vadītājs Andris Morozovs neslēpj, ka tirgus nereti daudziem saistās ar krāpniecību un ēnu ekonomiku. Taču esot vēlme to mainīt un nu uz paviljonu durvīm uzlīmēta jaunās kampaņas simbolika. Tai vajadzētu mudināt pircējus neiesaistīties darījumos, kas apkrāpj valsti un tādējādi pašus. Valsts ieņēmumu dienestā (VID) norāda, ka nekrāpjoties tie būtu vairāki simti miljoni eiro, kas papildinātu budžetu.
“Rezultātā mēs iegūtu naudu, lai uzturētu slimnīcas, būvētu ceļus un darītu visas tās lietas, kas mums ir svarīgas ikdienā,” norāda VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. “Līdz ar to mūsu kampaņas fokuss būs vērst uzmanību uz to, cik svarīgi ir pieprasīt čekus par katru darījumu, pirkumu. Tā mēs katrs varētu izdarīt savu mazo darbiņu, lai tie nodokļi iekasētos labāk,” saka Cīrule.
Ne tikai čeku neizsniegšana, bet arī viltotu preču tirdzniecība ir liela problēma. Zaudējumi no viltoto preču realizācijas sasniedz 140 miljonus eiro, samazinās arī darbavietu skaits.
“Šeit, protams, tiek nodarīts zaudējums ekonomikai, bet iedzīvotāji var nodarīt arī sev personisku zaudējumu, lietojot šīs preces, kas var būt neveslīgas un bīstamas,” atzīmē Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieks Pēteris Bauska. “Līdz ar to šādām kampaņām ir liela nozīme, jāizglīto sabiedrība, un katra indivīda iesaistīšanās ir ļoti nozīmīga, un aicinu iedzīvotājus ziņot Valsts policijai par visiem šiem gadījumiem, un mēs darīsim savu darbu,” pauž Bauska.
Finanšu ministrijas Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) vadītāja Nata Lasmane Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" sacīja, ka šī gada mērķis ir tieši viltoto preču izskaušana. Lasmane skaidroja, ka vairāk nekā 15% no visām apgrozībā esošajām precēm ir viltotas. Patlaban akcijā ir pievienojies 21 uzņēmums vai zīmols.
Šogad varētu būt tikai pirmā no vairākām "Atkrāpies!" akcijas sērijām. Turpmākajos gados akcijas rīkotāji varētu pievērsties citām problēmām, kas sekmē ēnu ekonomikas pastāvēšanu.
Socioloģiskie pētījumi gan liecina, ka cilvēki ir iecietīgi pret krāpšanos, to pieņem un neprotestē. Kā liecina SKDS dati, ziņot par to gatavi mazāk nekā 25% aptaujāto.
“Man šķiet, ka viens no iemesliem ir mūsu attieksme pret valsti un varu. Attiecīgi, ja cilvēki neuzticas tiem, kas apsaimnieko un rīkojas Ar viņu nodokļiem, attiecīgi arī viņu motivācija maksāt nodokļus nebūs augstāka,” vērtē SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Vienlaikus pašas krāpniecības esamību sabiedrība atzīst – SKDS aptaujā martā 65,8% aptaujāto atzina, ka kopējais negodīguma līmenis valstī ir augsts.
