Kaminskis: Deputātiem būtu jāuzklausa priekšlikumi teritoriālās reformas likumprojektam

Pašvaldības iesniegušas daudzus priekšlikumus Administratīvi teritoriālās reformas likumprojektam, kuri Saeimas deputātiem būtu jāuzklausa, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija piektdien, 10. janvārī, sāks skatīt otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus vienam no administratīvi teritoriālās reformas likumprojektiem. Kaminskis norādīja, ka likumprojektam Saeimas deputāti un ministri iesnieguši 330 priekšlikumus, bet pašvaldības vēl daudzus citus. Tāpat saņemtas vēstules no vismaz 100 pašvaldībām ar atzinumiem par sagatavoto likumprojektu.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints KaminskisLauris Zvejnieks
    "Deputātiem jāspēj paskaidrot ieguvumus. Iedzīvotājiem jāzina, kas notiks tālāk. Pašvaldības jautājumam piegājušas atbildīgi un iesniegušas priekšlikumus. Tas, ka tik daudzi priekšlikumi ir iesniegti, rāda, ka iepriekš nav bijis kvalitatīvs darbs. Ja priekšlikumi ir vērsti uz valsts attīstību - tie ir jāņem vērā. Ir pašvaldības, kuras jau šodien ir gatavas strādāt kopā. Arī šim pašvaldībām vajadzētu mehānismu," pauda Kaminskis.

    KONTEKSTS:

    Saeimas deputātu vairākums aizvadītā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.

    Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.

    Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. 

    LPS neatbalsta reformas piedāvājumu, tā vietā, aicinot reformu organizēt atšķirīgi – izveidot apriņķus ar tiem deleģētām funkcijām un tikai tad pārskatīt novadu karti. Turklāt ir vēl vairākas pašvaldības, kas, līdzīgi kā Liepāja, Daugavpils un Rēzekne, vēlētos darboties atsevišķi un atbilstu reformas veidotāju nosauktajiem kritērijiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti