4. studija

Cik tas ir ētiski un cik - likumiski, ja mediķis ieteic liekšķīgi lietot netradicionālus līdzekļus?

4. studija

Ceturtā studija

«Dāvanas pa telefonu»: kā atmaskot krāpnieku?

Kamēr viņa runā ar mani, neapčakarē kādu citu – vīrietis izāzē telefonkrāpnieci

Telefonkrāpnieki joprojām turpina būt aktīvi. Viņi bieži uzdodas par bankas vai kādas citas finanšu institūcijas pārstāvjiem, bieži vien tas ir kāds viņu izdomāts drošības dienests. Kas notiek, ja mēģina apmuļķot krāpnieku? To pamēģināja Edgars Barbaks, uzsverot – kamēr viņa runā ar mani, neapkrāpj kādu citu. Eksperti un policija aicina būt uzmanīgiem – neizpaust savus datus, neinstalēt nepazīstamas programmas.

Edgara Barbaka draugiem iepriekš jau zvanījuši telefonkrāpnieki, savukārt viņam ne. Viņš pat gribējis, lai beidzot tie piezvana arī viņam, lai varētu sev uzlabot dienu un kaut nedaudz aizkavēt no apkrāpšanas citus.

"Es biju ļoti priecīgs! Beidzot! Beidzot arī man ir piezvanījuši! Man pirmajās trīs sekundēs droši vien bija skaidrs, ka tagad būs šovs," pastāstīja Barbaks.

Ar sevi iepazīstinājusi ļoti patīkama sieviete, kura zvanot no Federālā investīciju fonda. Edgara vārdā atvērts konts, kurā kāds rīkojies ar vērtspapīriem.

"Man par to var draudēt vienkārši lielas nepatikšanas! Un man bija jājūtas ļoti, kā teikt, glābtam, ka šī sieviete mani ir atradusi un piezvanījusi. Viņi piedāvāja, ka mēs kopīgi varētu šo kontu slēgt. Protams, man uzreiz bija liela interese, varbūt tai kontā ir kaut kāda nauda, kuru tad es varētu pārskaitīt uz citu kontu sev. Viņa saka – nu, to mēs vēl nezinām, mēs redzēsim, kad tiksim tam klāt," stāstīja Edgars.

Tā sākusies gara un aizraujoša telefonsaruna, kas notikusi krievu valodā. Zvanītājas numurs uzrādījies it kā no Čehijas.

"Daru visu iespējamo, lai šo te sarunu padarītu garāku, jo manā apziņā ir tas – kamēr viņa runā ar mani, viņa nevar piečakarēt kādu citu!" atcerējās Edgars.

It kā Federālā investīciju fonda darbiniece Ludmila likusi Edgaram lejupielādēt datorprogrammu "AnyDesk", lai viņa var redzēt, kas notiek Edgara datorā. Vīrietis vilcis sarunu, aicinot zvanītājai pastāstīt par sevi, atsūtīt bildi. Beigās Ludmila tomēr nav vēlējusies uzticēties un sūtīt bildes Edgaram. Tā arī saruna noslēgusies.

Šādi un līdzīgi zvani pēdējā laikā atskan arvien biežāk – gandrīz katram ir kāds paziņa, kolēģis, draugs vai ģimenes loceklis, kam zvanījusi līdzīga iestāde ar vēlmi dāsni palīdzēt sakārtot finanšu jautājumus.

Finanšu nozares asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs Anrijs Šmits aicina aktualizēt informāciju par telefonkrāpniecību savā tuvinieku lokā.

"Tie ir krāpnieki, kas zvana un uzdodas par bankas vai kādas citas finanšu institūcijas pārstāvjiem, bieži vien tas ir kāds viņu izdomāts drošības dienests. Viņi tādā veidā rada šo trauksmi vai baiļu sajūtu cilvēkā. Un viņš vairs nepieņem racionālus lēmumus, bet jau sāk pieņemt emocionālus. Un tad viņiem ir kāda leģenda, ko viņi izdomā – vai nu tie ir kaut kādi aizdomīgi darījumi pamanīti kontā, vai kāds mēģina atvērt kontu uz jūsu vārda vai paņemt kredītu.

Galvenais, tas, ko viņiem vajag panākt, ir šī te satraukuma un baiļu sajūta.

Kā viņi to rada? Viņi pasaka, ka cilvēks var zaudēt naudu vai zaudē viņu šobrīd. Un viņam ir jāpieņem ātrs, sasteigts lēmums, lai to naudu it kā paglābtu," stāstīja Šmits.

Cilvēki, kas zvana, ir labi sagatavoti un apmācīti, lai potenciālo upuri apvārdotu.

"Jāsaprot, ka tie nav parasti cilvēki, tā jau ir organizētās noziedzības sastāvdaļa. Tie cilvēki, kas zvana ārpus Latvijas, viņi atrodas lielos zvanu centros Ukrainā, Krievijā, Baltkrievijā. Tie ir cilvēki, kas ir trenēti. Tie ir principā psihologi, kas zvana pa telefonu un zina, kuras "podziņas" nospiest, lai cilvēks būtu satraucies un lai atdotu savu naudiņu," uzsvēra eksperts.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas inovāciju eksperts Ingus Valtiņš pastāstīja, ka pirmajā pusgadā ir izkrāpti aptuveni četri miljoni eiro. Telefonkrāpšana ir bijusi mazliet virs pusotra miljona eiro un investīciju krāpšana – aptuveni divi miljoni eiro. Kopumā apzināti 1500 telefonkrāpniecības gadījumu. Jūlija mēnesī vien izkrāpts miljons eiro. Statistika rāda, ka iekrīt tieši cilvēki vecumā no 50–75 gadiem.

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā norādīja, ka saņem aizvien vairāk patērētāju sūdzību. Pašlaik centrā ir vērsušies aptuveni 20 apkrāptie. Centrā novērotas divu veidu situācijas – kad patērētājs uzrunāts, izmantojot baiļu iedzīšanu, piemēram, no upura konta it kā tiekot skaitīts kaut kas prom. Un otrs – kad aicina cilvēku savu naudu kaut kur ieguldīt. Jau pieminētā programma "Anydesk" krāpniekiem ir pat ļoti ērta, jo tādējādi tie viegli tiek pie upura datiem.

Policijā krāpšanu gadījumu skaita pieaugumu saista ar Covid-19 ierobežojumiem. Iedzīvotājiem ir vairāk brīva laika, kas bieži vien tiek pavadīts tieši interneta vidē, kurā krāpnieki meklē dažādas iespējas, lai izkrāptu naudas līdzekļus no iedzīvotājiem. Tāpēc Valsts policija informē iedzīvotājus par krāpniekiem, kas aicina investēt naudas līdzekļus apšaubāmās finanšu platformās, gan krāpniekiem, kas uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes pārstāvjiem – finanšu regulatoriem vai arī krāpniekiem, kas ar viltu cenšas izvilināt banku lietotāju personas datus, piemēram, internetbankas, karšu datus, PIN kodus.

Tieši pēdējā laikā Latvijas un citu kaimiņvalstu iedzīvotāji saņem zvanus ar aicinājumiem iesaistīties peļņu nesošās finanšu shēmās.

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, nebūt pārlieku uzticīgiem komunikācijā ar nepazīstamiem cilvēkiem, nepakļauties šantāžai, neizpaust savus personas un kredītkaršu datus citiem cilvēkiem un pēc nepazīstamu cilvēku lūgumiem neinstalēt savos datoros jebkāda veida programmatūras, tādējādi pasargājot sevi no riska kļūt par iespējamās krāpniecības upuriem. 

Kādām pazīmēm īpaši pievērst uzmanību, lai neuzķertos uz vilinošiem solījumiem un dāsniem glābējiem? Krāpnieki runā krieviski. Cilvēkiem nevajadzētu instalēt kādas programmas, kā arī neizpaust savus datus. Nekad nevajadzētu sniegt bankas piekļuves informāciju telefoniski, pat ja tiek teikts, ka kaut kas no konta tiek skaitīts prom vai tas ir uzlauzts. Bankas saviem klientiem datus telefoniski neprasa.

"Vienmēr jāsaprot, ka ir 13 mēneši laika, – ja pat no bankas konta kaut kas ir nelegālā veidā ticis nozagts, 13 mēnešu laikā var pieteikties, un banka izskatīs. Parasti, ja tas tiešām nelegālā veidā bijis kaut kas pārskaitīts, atmaksā šo naudu. Un tur nevar būt nekāda steiga! Un bieži vien tie krāpnieki steigā prasa pieņemt lēmumus. Nedrīkst pakļauties šiem baiļu argumentiem!" uzsvēra Finanšu nozares asociācijas eksperts Šmits.

KONTEKSTS:

Valsts policijas aplēses liecina, ka pēdējos gados telefonkrāpnieki no Latvijas iedzīvotājiem ir izmānījuši vismaz 8 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt