Kamēr Saeima spriež par liegumu adoptēt uz ārzemēm, valdība pagarina šādas pēcadopcijas uzraudzību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Valdība lēmusi pagarināt uz ārzemēm adoptētu bērnu pēcadopcijas uzraudzību. Šādas izmaiņas pieņemtas laikā, kamēr Saeimā aizvien tiek spriests par liegumu bērnu adopcijai uz ārvalstīm līdz brīdim, kad likumdošana tiks uzlabota.

Labklājības ministrija informēja, ka grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Adopcijas kārtība" paredz, ka līdzšinējo divu gadu pēcadopcijas uzraudzības termiņa vietā ir noteikts, ka

bērna, kurš adoptēts uz ārvalstīm, pēcadopcijas uzraudzība ilgs līdz bērna 18 gadu vecumam.

Turklāt pirmos divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā Labklājības ministrijā pēcadopcijas ziņojums jāiesniedz divreiz gadā, katru nākamo gadu – reizi gadā.

Vienlaikus ārvalstu kompetentajām iestādēm tiek noteikts pienākums nodrošināt bāriņtiesai iespēju sazināties ar adoptēto bērnu ar videozvana starpniecību vai telefona zvana starpniecību. Izstrādāta pēcadopcijas uzraudzības ziņojuma veidlapa. Iepriekš pēcadopcijas ziņojums bija jāiesniedz brīvā formā atbilstoši noteikumu prasībām par pēcadopcijas ziņojumā iekļaujamo informāciju. Vēl noteikumi paredz, ka kompetentajām iestādēm trīs darba dienu laikā jāinformē LM par bērna izņemšanu no adoptētāja ģimenes, bērna nonākšanu sociālā dienesta, tiesas vai tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā vai citu būtisku informāciju, kas var turpmāk ietekmēt bērna uzturēšanos ārvalsts adoptētāja ģimenē.

Tāpat noteikumi paredz potenciālajiem adoptētājiem apmācību programmu apgūt klātienē vai attālināti.

KONTEKSTS:

2018. gada oktobrī noteikti ierobežojumi, kas neļauj ārvalstu adoptētājiem adoptēt bērnus no audžuģimenēm, izņemot gadījumu, ja ārvalsts adoptētājs ir bērna radinieks. Vēlāk par jomu atbildīgā ministre atzina, ka ierobežojumu bērnu adopcijai uz ārzemēm ir iespējams apiet.

Tikmēr Saeimā otrajā lasījumā atbalstīts liegums bērnu adopcijai uz ārvalstīm līdz brīdim, kad likumdošana tiks uzlabota. Iecere raisīja asas diskusijas parlamentā, iebildusi arī labklājības ministre.

Labklājības ministrija iepriekš bija aplēsusi, ka puse bērnu, kuri nonāca adopcijā uz ārvalstīm, bija no audžuģimenēm, otra puse – no institūcijām. 2017. gadā uz ārvalstīm adoptēja 62 bērnus, 2018. gadā – aptuveni 40. 

Tāpat pirms diviem gadiem Labklājības ministrija pasludināja, ka 2021. gadā durvis slēgs pēdējais aprūpes centrs Latvijā. Taču nu ministrijā atzīst, ka tuvākajā nākotnē vēl nevarēs teikt, ka neviens bērns nav aprūpes iestādē.

Saeimas atbildīgā komisija tādēļ vienojās uzlabot Latvijas bērnu adopcijas uz ārvalstīm kārtību un pēcadopcijas uzraudzību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti