Topošās koalīcijas sadarbības memoranda melnraksts atklāj ne tikai dažas pārmaiņas Rīgas politiskajā jeb komiteju struktūrā, bet arī izpildvarā. Reorganizējot divus departamentus, uzteikt darbu iecerēts ar iepriekšējo Rīgas varu saistītiem to vadītājiem: Mājokļu un vides departamenta vadītājam Anatolijam Aļeksejenko, kas šajās vēlēšanās kandidēja no “Gods kalpot Rīgai” saraksta, kā arī Labklājības departamenta direktorei Irēnai Kondrātei, kas ir tuvās attiecībās ar bijušo Rīgas mēru “saskaņieti” Nilu Ušakovu.
Staķis uzsver, ka domē reorganizācija būs, bet tai jānotiek viņa vadībā: “Mēs jau vienreiz nosūtījām vēstuli pagaidu administrācijai ar lūgumu šobrīd neveikt būtiskas reorganizācijas Rīgas domes darbā. Pie šī uzstādījuma mēs paliekam. Mans uzstādījums ir pēc iespējas ātrāk izveidot jaunu pārmaiņu koalīciju. Esmu jau minējis konkrētu termiņu – divu nedēļu laikā. Jebkura reorganizācija var pagaidīt, un iespējams, ka mēs jau septembra vidū esam pie jaunas vadības, kurai vajadzētu atbildēt.”
Tomēr Latvijas Radio rīcībā ir pagaidu administrācijas sagatavots lēmumprojekts par visu trīs Rīgas izpilddirekciju – Austrumu, Pārdaugavas un Ziemeļu – reorganizāciju. To plānots izdarīt ar 1. novembri, vairumu funkciju nododot citām struktūrām, kā arī izveidojot jaunu – Rīgas domes Apkaimju uzturēšanas un attīstības pārvaldi.
Dokumentu sagatavojusi pašvaldības izpilddirektora pienākumu pildītāja Iveta Zalpētere.
“Tas ir mans priekšlikums, kā efektīvi izmantot administratīvos resursus un Rīgas budžetu. Funkcijas centralizējot, nedublējot un nodrošinot labāku Rīgas teritoriju apsaimniekošanu un pārvaldību. Ja mēs paskatītos tepat, pie Rīgas domes, kaut vai Strēlnieku laukums – sadalošā zaļā zona starp brauktuvēm un attiecīgi pie Daugavas arī kāds zālājs, tad tur ir vairāki apsaimniekotāji, proti, četri. Katrs ņem savu ārpakalpojumu un katrs to savu mazo gabaliņu arī pļauj. Es neredzu nekādu nepieciešamību pēc trīs izpilddirektoriem, kas faktiski šobrīd Rīgā strādā. Uzskatu, ka to var nodrošināt vienota pārvalde, kas tiktu izveidota,” skaidroja Zalpētere.
Zalpētere norādīja, ka ar nesaimniecisku rīcību izpilddirekcijas nelietderīgi tērē miljoniem eiro. Viņa uzskata, ka no trim izpilddirekciju vadītājiem atstājams ir viens, kas būtu jaunās Apkaimju uzturēšanas un attīstības pārvaldes šefs.
“Dažiem nāktos doties pensijā vai arī meklēt citu darbu, ja tas netiks piedāvāts domes struktūrās,” sacīja Zalpētere. Viņa arī noliedza, ka pārmaiņas saistītas ar kādām politiskām simpātijām.
Rīgas Pārdaugavas izpilddirekciju vada Valērijs Koķis, kas šajās vēlēšanās kandidēja uz domi no pašlaik opozīcijā atstājamās “Saskaņas”, bet palika neievēlēts saraksta lejasgalā. Austrumu izpilddirekcijas direktors Dmitrijs Pavlovs savukārt kandidēja no “Gods kalpot Rīgai”, bet arī ir tālu no iekļūšanas domē. Savukārt Rīgas Ziemeļu izpilddirekciju vada Sergejs Hristoļubovs, kas arī bija “Gods kalpot Rīgai” sarakstā, bet pēc vēlēšanām ir tā beigās pie domē netikušajiem.
Pašlaik gan nav zināms, vai pagaidu administrācija par šo lēmumprojektu arī lems, jo sēde vēl nav izsludināta.
Lai gan dokumentā ir norādīts, ka par šo jautājumu lems pašvaldības pagaidu administrācija, tās pārstāve Jana Jentkus trešdienas vakarā pavēstīja, ka "pagaidu administrācija neko steigā nereorganizēs, bet šo piedāvājumu atstās lemšanai jaunajai domei".
KONTEKSTS:
Provizoriskie Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultāti liecina, ka vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja “Attīstībai/Par”/”Progresīvie”, bet domē iekļuva 7 no 15 sarakstiem.
Diskusijās pēc vēlēšanām četri spēki – ''Attīstībai/Par!''/''Progresīvie'', ''Jaunā Vienotība'', Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība – konceptuāli pauda vēlmi sadarboties un veidot koalīciju, mēra amatam virzot Mārtiņu Staķi. Savukārt līdzšinējie ilggadējie Rīgas saimnieki – “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai”, kā arī domē līdz šim nepārstāvētā Latvijas Krievu savienība pauda gatavību strādāt opozīcijā.
