Pašreizējais skolotāju algu rēķināšanas princips „nauda seko skolēnam” tika ieviests līdz ar krīzes sākšanos 2009.gadā. Jau toreiz par to priecājās lielās skolas, taču pieres rauca mazās lauku izglītības iestādes, jo galvenais algu lieluma noteicēja bija skolēnu skaits. Lai gan vidējā alga skolotājiem Latvijā tagad ir 745 eiro pirms nodokļu nomaksas, algas par līdzīgu darbu var atšķirties pat par 60%.
Avots: IZM
Aptuveni katrs piektais pedagogs pirms nodokļu nomaksas saņem vairāk nekā tūkstoti eiro mēnesī, tikmēr sestā daļa skolotāju saņem mazāk par 420 eiro.
Skolotājs Latvijā vidēji strādā 1,4 slodzes. Daudzi izmanto iespēju strādāt vairāk, lai alga būtu lielāka. Tomēr tas novedot pie pārslodzes, un tā rezultātā krītas izglītības kvalitāte.
Jaunais pedagogu algu modelis to labos, sola Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone: „Skolotājiem tiek nodrošināts tas, ka par vienādu vai, pareizāk būtu teikt, par līdzīgu darbu skolotājiem būs vienāds atalgojums. Un tas tiek nodrošināts tādā viedā, ka ministrija aprēķinās skolotāja amata vienības, kas ir nepieciešamas attiecīgās izglītības programmas īstenošanai skolās ar konkrētu skolēnu skaitu. Un šīm amata vienībām noteiks amata algu, kas būs negrozāma ne no pašvaldības, ne no skolas puses.”
Pilnībā atteikties no principa „nauda seko skolēnam” gan ministrija nevēlas. Pagaidām piedāvājums paredz sadalīt skolas piecās grupās pēc skolēnu skaita. Pirmajā grupā ietilps skolas, kurās vidēji klasē mācās līdz desmit bērniem, savukārt piektajā grupā ietilps skolas, kurās vidēji klasē mācās vairāk nekā 25 bērni. Pirmās grupas skolās skolotājs par vienu slodzi varētu saņemt 870 eiro pirms nodokļu nomaksas, taču piektās grupas – 1000 eiro.
Par modeli pilnībā paredzēts vienoties maijā, lai to varētu ieviest līdz ar 1.septembri. Šogad tam būtu vajadzīgi papildus vismaz 10 miljoni, bet nākamgad – 32 miljoni eiro. Vai nauda būs, šobrīd ir galvenais neatbildētais jautājums, no kura izvairās arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”). „Nav šeit runa par desmit vai cik miljoniem. Šeit ir vajadzīgs skaidri skolotājiem saprast, kāda būs šī sistēma. Tur ir diskusija par amatu vienībām, tad tur ir diskusijas, kādas būs pakāpes, šobrīd ir piecas pakāpes. Tad vai tur ir 20% jābūt starp mazajām skolām atalgojuma starpībai un lielajām skolām, cik bibliotekāram jāsaņem. Tās visas ir lietas, kas šobrīd tiek diskutētas ar skolotājiem, un tas ir pietiekami sarežģīti, lai uzreiz vienā mirklī dabūtu risinājumu,” norāda premjere.
Šobrīd skolotāju algām papildus ir rezervēti vien trīs miljoni no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem – trīs reizes mazāk, nekā šogad vajadzīgs. Tādēļ jauno modeli varētu ieviest pakāpeniski. Jebkurā gadījumā Izglītības ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Evija Papule noliedz, ka intensīvais algu modeļa izstrādes darbs naudas trūkuma dēļ beigās izrādīsies veltīgs: „Neatkarīgi no tā, par naudas papildus piešķiršanu vai nepiešķiršanu, mūsu pamatdarbs ir izveidot modeli, rūpēties par to, lai skolotāji un iestāžu vadītāji saprot, kā tas ir jāīsteno, un tas ir mūsu galvenais uzdevums. Otrs uzdevums, kas ir saskaņā ar Izglītības likumu, ir pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiks, tā kā agri vai vēlu valdībai būs jāpieņem lēmums par naudas piešķiršanu. Mēs, protams, redzam reģionālo politikas situāciju un redzam arī finanšu ieņēmumu daļu, bet jebkurā gadījumā pakāpenisks atalgojuma paaugstinājums ir mūsu plānos.”
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) tikmēr ir saņēmusi 99 pieteikumus no skolām par streiku sākšanu. Galvenais iemesls - neskaidrība.
Kā uzsver arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško, skolotājiem joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu gan par pašu algu modeli, gan par trūkstošo naudu: „Nav skaidri daudzi jautājumi. Pedagogiem nav pilnas informācijas. Un līdz ar to, baidoties, kāda būs šī jaunā modeļa kvalitāte, ja viņa vēl aizvien tā kā nav izrunāta līdz galam, pedagogi aicina pieteikt vienas dienas brīdinājuma streiku, lai liktu ministrijai nopietnāk attiekties pret darbu un arī valdībai meklēt šo iztrūkstošo naudu, lai modeli ieviestu.”
Galvenie jautājumi ir par kontaktstundu skaitu, atbalsta personālu, kā arī pirmskolas un profesionālās izglītības pedagogu algām. Arodbiedrība no ministrijas gaida atbildes līdz 27.martam. Tad arodbiedrības padome lems, vai uzsākt brīdinājuma streiku.
