Piektdienas rītā Krāslavas novadā notika civilās aizsardzības ārkārtas sēde, kurā vienojās, ka policija uz autoceļiem pastiprināti kontrolēs automašīnas un pārbaudīs, vai automašīnās netiek izvesta cūkgaļa. Arī robežsargi pastiprināti pievērsīs uzmanību tam, vai teritorijās nav kritušu meža cūku.
Lai veiksmīgāk varētu sadarboties, ir nepieciešami lēmumi un rīkojumi no slimības apkarošanā iesaistītajām ministrijām. Sestdien uz Latgali dosies zemkopības ministrs, PVD un Valsts meža dienesta vadītāji.
PVD Dienvidlatgales pārvaldes vecākais inspektors Dzintars Juškus uzsver, ka dienests viens pats slimību neapturēs.
Lai varētu ierobežot Āfrikas cūku mēra izplatīšanos tālāk, ir nepieciešama veiksmīga vairāku institūciju sadarbība. Krāslavas novada sasauktajā civilās aizsardzības sēdē vairākus jautājumus nebija iespējams izlemt, jo tiem nepieciešami augstāk stāvošu amatpersonu rīkojumi. Piemēram, kur un kā dedzināt atrastās meža cūkas, kas tās pārvietos un kādā veidā.
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks atzina, ka sestdien pēc ministra vizītes, iespējams, būs lielāka skaidrība, bet tagad ir daudz jautājumu, kurš, ko darīs.
Līdz šim robežsargi beigtās meža cūkas atrada ikdienas apgaitās pierobežas joslā. Pagaidām citi papildu pasākumi nav paredzēti. Tāpat robežsargiem nav speciāla apģērba vai dezinfekcijas līdzekļu, lai viņi, dodoties meklēt kritušas meža cūkas, infekciju neiznēsātu tālāk.
Robežsardzes Daugavpils pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieka pienākumu izpildītājs Aigars Zvaigzne atzina, ka īpašs uzdevums meklēt cūkas nav paredzēts, „nav skaidrs rīkojums”.
Kamēr policija ar Pārtikas veterināro dienestu domā par to, kā ierobežot un apsargāt infekcijas skarto teritoriju, lai no tās neizvestu cūkgaļu, iedzīvotāji Robežniekos steidz kaut savas cūkas, lai tās pēc analīžu rezultātiem nenāktos sadedzināt. Šobrīd no māju cūkām ņemtie analīžu rezultāti Robežniekos vēl nav zināmi. Cilvēki tā rīkojās, jo baidās pazaudēt gaļu.
Robežnieku pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Gabrusāne pieļauj, ka cilvēkiem var būt panika pēc iepriekšējiem slimības uzliesmojumiem, kad, piemēram, „Piedrujas” palika bez gaļas, bet cūkas bija vienīgais iztikas avots daudzbērnu ģimenei.
Lai gan cūku īpašnieki saņems kompensācijas, viņiem „jādzīvo gan šodien, gan rītdien, jāēd, bērnus uz skolu jālaiž”, saka Gabrusāne.
Iespējams, sestdien, kad uz Krāslavu dosies zemkopības ministrs, lems par konkrētākiem un efektīvākiem pasākumiem, kā ierobežot cūku saslimšanu. Āfrikas cūku mēris ir ļoti lipīga slimība, tā var tikt ienesta kūtī ar sienu zāli, kas atradusies ārā, vai ar saimnieka zābakiem, kurš bijis mežā, tāpat ar suņiem, kaķiem un grauzējiem. Kā saimniekam laukos ierobežot cūku no šādas saskarsmes, ir grūti atbildams jautājums.
Pret klasisko cūku mēri ir vakcīna, bet pret Āfrikas cūku mēri nav.
Jau ziņots, ka ceturtdien Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) Latvijas pierobežā, dažus kilometrus no robežas ar Baltkrieviju, trim mežacūkām konstatējis Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtni. Tāpat klātbūtne apstiprināta trim mājas cūkām piemājas saimniecībā Krāslavas novadā sešu kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju.
Slimības uzraudzības zona noteikta plašā teritorijā, kas atbilst platībai, kura jau kopš 2012.gada noteikta kā klasiskā cūku mēra inficētā teritorija, un tai jau šobrīd ir noteikti tirdzniecības ierobežojumi attiecībā uz dzīvām cūkām un cūkgaļu. Teritorijā nedrīkst ne ievest, ne izvest cūkgaļu vai dzīvas cūkas, notiek arī transportlīdzekļu dezinfekcija un pastiprinātas kravas pārbaudes.
