Vistrūcīgākais birojs pašlaik ir labklājības ministrei Ramonai Petravičai ("KPV LV"). Zināms ir tikai parlamentārais sekretārs - viņas partijas biedrs Roberts Spručs, bet padomnieki un pat biroja vadītājs vēl tiek meklēts. Biroju Petraviča sola nokomplektēt nākamnedēļ.
"Kas ilgi nāk, tas labi nāk. Nākošās nedēļas laikā droši vien būs. Esmu tikusies ar iespējamajiem potenciālajiem darbiniekiem, bet vēl nav uzvārdu, vēl nevaru pateikt, jo vēl neesmu viņiem pateikusi jā," skaidroja Petraviča.
Labāk ar biroja izveidi gājis "KPV LV" iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam, kurš savā padomnieku komandā ielicis arī bijušo ministru Māri Gulbi, kurš nesen ir izslēgts no Jaunās konservatīvās partijas.
"Biroja vadītāja būs Signe Bole, ārštata padomnieks ir Māris Gulbis. Esošais padomnieks... tādas opcijas man vēl nav, jo es vērtēju un tomēr izvēlēšos kompetentu personu tajā nozarē, kur nepieciešamas speciālas zināšanas; un parlamentārais sekretārs ir Aldis Blumbergs," stāstīja Ģirģens. Viena padomnieka vieta viņa birojā esot brīva.
Ģirģens atklāj, ka meklē profesionāli finanšu jautājumos. Tāpat biroja darbinieka meklējumos ir arī "KPV LV" ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, kurš par biroja vadītāju izvēlējies līdzšinējo Latvijas Televīzijas Bērnu redakcijas vadītāju Inesi Kublicku. Līdz nedēļas beigām Nemiro sola atrast divus nozaru padomniekus.
"Pietrūkst cilvēka, kas ir tieši saistīts ar juridiskiem jautājumiem, tātad faktiski tas, kurš palīdzēs man izlemt par tiesisku izvērtējumu OIK likvidēšanas procesā. Un vēl viens cilvēks, kas ir gan ar tādu ekonomisko novirzienu, un tur būs vairāk saistīts gan ar būvniecību, gan ar enerģētiku, kā arī, protams, ar tautsaimniecības veicināšanas plāniem," norādīja Nemiro.
Skaitliskā ziņā līdzīgi iepriekšējam sastāvam savu biroju ar padomniekiem izveidojis premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Jauns amats gan ticis padomniekam demogrāfijas jautājumos Imantam Parādniekam (Nacionālā apvienība). Savu "apakšbiroju" viņš sola neveidot.
"Runājam, tieši kā kuras programmas varam pārņemt no citām ministrijām, un tad arī vērtēsim, kas būs tas cilvēku loks, kas strādās, bet viņš noteikti nepaliks lielāks, kā tas ir bijis līdz šim. Drīzāk tikai optimizēsim darbu. Mērķis ir strādāt tā, lai valsts pārvaldi mēs nepalielinātu, bet drīzāk panāktu šī darba efektivizāciju," pastāstīja Parādnieks.
Citās domās ir Parādnieka politiskais biedrs zemkopības ministrs Gerhards. Viņš iedibinājis jaunu praksi, savā birojā ieviešot vadītāja vietnieka amatu. Vadītājs ir Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība), bet vietniece - pēc valdības izveides Saeimā iekļuvušā deputāta Jāņa Iesalnieka laulātā Aija Iesalniece. Viņa pirms tam vadīja Gerharda biroju pašvaldību lietu ministrijā. Gerhards atzīst - Eglītam nebūs īsti laika veikt tiešos pienākumus.
"Eglīta kungs ir Nacionālās apvienības valdes loceklis. Attiecīgi tie jautājumi, kas vienmēr bijuši Nacionālās apvienības dienaskārtībā - gan nacionālie jautājumi, gan valodas jautājumi - gan nopietna sadarbība starp mani kā ministru un Nacionālās apvienības valdi... Eglīta kungam, kā jau es teicu, būs vēl ļoti daudz dažādu darbu, piemēram, organizēt ministru sadarbību ar Nacionālās apvienības partiju," stāstīja Gerhards.
Ministru biroju vadītāju alga pirms nodokļu nomaksas ir virs 2000 eiro.
