Kam pievērst uzmanību, izvēloties studiju virzienu un stājoties augstskolā

Reklāmas medijos šajās dienās skaļi aicina izvēlēties studēt augstskolās ar labāko reputāciju, augstākajiem reitingiem vai lielāko nodarbināto skaitu pēc studiju beigšanas. Lielais studentu atbirums studiju laikā gan norāda, ka bieži jaunieši mācās ne to, ko vēlas. Kam pievērst uzmanību, izvēloties studiju virzienu un stājoties augstskolā?

Uzķeroties uz vilinošiem saukļiem un solījumiem augstskolu reklāmas klipos, ir lielāks risks pieļaut kļūdas, izvēloties savu nākamo soli karjerā, norāda eksperti.

"Man ļoti sāpēja sirds par to, kāds milzīgs atbirums ir studentiem. Dažās programmas pat 80%, ja skatās no uzņemšanas brīža līdz absolvēšanas brīdim," norāda karjeras konsultante Jolanta Priede.

Viens no iemesliem tam, ka studenti pamet mācības tās nepabeiguši, ir tas, ka viņi īsti nezina un nesaprot, ko izvēlējušies studēt. 

"Viņi patiesībā zina ļoti maz profesijas. Vienreiz veicu eksperimentu, iedevu baltu lapu 12. klases skolniekam manas lekcijas laikā, lai uzraksta visas profesijas, ko zina, viņam nesanāca pat simt. Bija 50-100. Jautājums, vai var izdarīt izvēles, ja tu zini aisbergam tikai pašu, pašu mazāko daļiņu," saka Priede.

Klupšanas akmens ir mērķēt uz tiem studiju virzieniem, kur vieglāk tikt budžeta vietās, novērojusi eksperte. Tā ir iespēja studēt bez maksas, taču, ja izvēle tomēr nav piemērota, tik un tā līdz izlaidumam netiek. Diezgan iecienīts variants studiju izvēlei ir sekot draugam, lai kopā jautrāk. 

"Dzinulis pēc naudas arī ir ārkārtīgi populārs šobrīd jauniešu vidū. IT jomā vidējais atalgojums ir daudz augstāks nekā pedagoģijā vai kādā citā jomā. Iemācīties cilvēks var viskautko, bet jautājums, vai viņš to grib darīt sakostiem zobiem diendienā," skaidro karjeras konsultante.

Jauniešiem vajadzētu saprast, vai viņi ir radošas personas vai drīzāk eksakti domājoši – tas ir labs veids, kā izvēlēties augstskolu.

Bet vai vispār vajag studēt? Uz to atbild statistika un augstskolu monitorings, ko īsteno Izglītības un zinātnes ministrija. Monitoringā izseko tam, vai augstskolu beidzēji maksā ieņēmuma nodokli Latvijā.

Latvijas augstskolu absolventiem ir par 22% lielākas algas, un viņu vidū ir mazāk bezdarbnieku nekā tiem, kuri nav ieguvuši augstāko izglītību. Tātad mācīties vajag, bet ko?

"Ja arī tu neesi tehnisko zināšanu jomas pārstāvis, tad katrā komandā vienmēr vajadzīgs radoši cilvēki, ir vajadzīgi tādi, kas spēj sadarboties, tādi, kas spēj sarunāties ar klientiem, noskaidrot klientu vajadzības. Tā kā šajā gadījumā mēs nevaram pateikt dzelžaini tikai viens virziens," norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Satraucoši ir dati par izvēlēto studiju virzienu un pieprasīto darba vietu nākotni. Prognozēs redzams, ka pēc 7 gadiem pietrūks 14 tūkstošu STEM jeb fizikas, ķīmijas, matemātikas, informātikas, bioloģijas un dabaszinību  profesionāļu. Tikmēr valstī vispieprasītāko studiju virzienu – sociālo un humanitāro – absolventu pārpalikums būs 17 tūkstoši. Satraucošs ir darbaspēka iztrūkums tieši vidējo profesionālo skolu – tehnikumu, koledžu - absolventu vidū. 

"Mūsu, arī darba devēju topa augšgalā vienmēr ir RTU faktiski ar visiem viņu virzieniem un fakultātēm. Savukārt no programmu viedokļa ļoti populāra darba devēju ieteiktāko programmu vidū bijusi LU  datorzinību virziens," turpina Meņģelsone.

Jauniešiem pēc vidusskolas nav intereses par tādiem priekšmetiem kā ķīmija un fizika, kas nākotnē būs pieprasītāko vidū, atzīst Līga Meņģelsone. Tāpat arī komunikācijas un sadarbības prasmes, kas nepieciešamas darba tirgū, pēc darba devēju domām ir nepietiekamas.

"Šis ir sāpīgs jautājums tāpēc, ka mēs redzam no darba devēju viedokļa, ka aizvien vairāk prasa nevis tikai zināšanas, bet prasa arī tādas īpašības, kas īsti skolas solā vai augstākā mācību iestādē varbūt netiek mācītas," skaidro Meņģelsone.

Tās ir tādas īpašības kā sadarbība, elastība, attieksme pret darbu un arī psiholoģiskā noturība. Pētījumi apstiprina, ka lielākā daļa nākotnes profesiju vēl nav nosauktas vārdā, tāpēc, izvēloties karjeru, jauniešiem pašiem vai ar skolotāju un speciālistu palīdzību vispirms vajadzētu meklēt atbildi uz jautājumu – kas es esmu?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti