Iedzīvotājiem jārēķinās, ka jau nākamgad viņiem rēķinos var nākties maksāt vairāk par valsts atbalstu elektrības ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem. Kopējā tarifā tā gan ir nenozīmīga daļa, ja salīdzina ar to, cik daudz iedzīvotāji maksā par “Latvenergo" termoelektrocentrālēm, kuras turklāt strādā ar nepilnu jaudu. Ekonomikas ministrija sola drīzumā iepazīstināt ar savu redzējumu, kā turpmāk atbalstīt vietējās elektroenerģijas ražošanu. Viena no iespējām ir to daļēji segt no valsts budžeta, jo pašlaik atbalsts elektrības ražotājiem gulstas tikai uz patērētāju pleciem un tas kļūs arvien smagāks.
80 miljoni. Tik daudz latu iedzīvotāji un uzņēmēji pērn pārmaksājuši par elektrību virs tirgus cenas, valstī radītās atbalsta sistēmas dēļ. “Latvenergo" ir pienākums pirkt elektrību no gāzes koģenerācijas, biogāzes, biomasas un hidroelektrostacijām un vēja parkiem par paaugstinātu cenu. “Latvnergo" šīs papildu izmaksas iekļauj tarifā, par ko samaksā iedzīvotāji un uzņēmumi.
To var saukt arī par atbalstu atjaunojamai enerģijai, bet tā ir tikai viena medaļas puse. Maksa par šādu obligātu elektrības iepirkšanu rēķinā ir viens santīms no apmēram 10 santīmu augstā elektrības tarifa par kilovatstundu. Teju 90% no šī santīma jāmaksā nevis par vēja, ūdens vai biokurināmā staciju atbalstīšanu, bet par gāzes stacijām, kurās ražo kā elektrību, tā siltumu. No tā sauktajām koģenerācijas stacijām divas trešdaļas saņem pats “Latvenergo" par abām termoelektrocentrālēm. TEC-1 un TEC-2 no elektrības patērētājiem nosmēluši 40 miljonus virs elektrības tirgus cenas, tātad pusi no visu atbalstīto Latvijas staciju apjoma. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks, vienlaikus arī Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Paulis Barons pārmet, ka ilgu laiku gadā termoelektrocentrāles nestrādā ar pilnu jaudu un naudas ieguldīšana tajās bijusi tikai vēlme kādam nopelnīt.
Atšķirībā no citām koģenerācijas stacijām TECi saņem naudu ne tikai par saražoto elektroenerģiju, bet par to, ka ir. Pēc atbildīgo valsts un koncerna amatpersonu teiktā, tā sauktais, garantētais maksājums par jaudām bijis nepieciešams, lai atmaksātos termoelektrocentrāļu pārbūve un turēšana kaujas gatavībā, lai apmierinātu patēriņu brīžos, kad ar vēja, ūdens biogāzes vai biomasas staciju jaudām vien ir par maz. Ekonomikas ministrijā min, ka par “Latvenergo" gāzes staciju esamību vien samaksāts vairāk nekā visām atjaunojamās elektroenerģijas stacijām kopā. “Latvenergo" Regulācijas lietu projektu vadītājs Kristaps Ločmelis skaidro, ka bez šī atbalsta termoelektrocentrāles nebūtu. Ločmelis atzīmē, ka elektrības lietotāji par “Latvenergo" TEC samaksā krietni vairāk, jo to saražotās elektrības apjoms daudzkārt pārsniedz citu staciju iespēto. Tādēļ, viņaprāt, korekti valsts atbalstu var salīdzināt vienīgi pēc saražotajām elektrības vienībām.
Nav melots, ka ar gāzi saražotā elektroenerģija ir vislētākā. Pērn, kad elektrības tirgus cena bija nedaudz virs trīs santīmiem par kilovatstundu, no Latvijas lielajām koģenerācijas stacijām nākusī elektrība vidēji maksāja vairāk nekā 5 santīmus, no vēja parkiem - 7 santīmus, no biomasas stacijām - 11 santīmus, no mazajām hidroelektrostacijām un biogāzes stacijām pirktā - gandrīz 13 santīmus. Tātad par “zaļo enerģiju" iedzīvotājiem nākas caur elektrības rēķinu piemaksāt visvairāk - ne tikai dubultā, bet arī trīskārši. Tādēļ nav brīnums, ka vairāki simti uzņēmumu jau pašlaik iesaistījušies šajā biznesā, pārdot elektrību “Latvenergo" par paaugstinātu cenu.
Foto: E.Pālens/LETA
