Kalviņš: Nevajag slēgt institūcijas, kas nenodarbojas ar lieliem zinātniskiem jautājumiem

Nevajag slēgt pētnieciskās institūcijas, kas nenāks klajā ar lieliem zinātniskiem atklājumiem, jo tās var sniegt būtisku ieguldījumu praktiskajā izpētē savā nozarē, diskusijā Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” sacīja Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā vispār ir nepieciešams atdalīt praktisko pētniecību no fundamentālās zinātnes, kā arī sociālo un humanitāro zinātņu bloku no pārējām zinātnēm, jo katra no šīm zinātnes un pētniecības sfērām prasa savu uzmanību.

Tādējādi Kalviņš bija atturīgs pret Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītā pētījuma par zinātnisko institūciju darba kvalitāti un lietderību. Pētījumu veica starptautiskie eksperti, un tas jau izpelnījies vairāku Latvijas institūciju, kā arī jaunās izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes („Vienotība”) kritiku.

Kopumā 22 zinātniskās institūcijas pēc iepriekšējā izglītības ministra Vjačeslava Dombrovska (Reformu partija) skaidrojuma varēja gatavoties slēgšanai, apvienošanai vai arī tām vairs nepienāksies valsts nauda, jo šīs iestādes starptautiskie eksperti novērtējuši viszemāk.  Sliktāk novērtētie atzīst, ka problēmas ir zināmas, un tas ir pirmkārt naudas trūkums - citiem jau tagad nav valsts naudas, bet vēl citus plānots apvienot. Slikto vērtējumu atbildīgā ministrija skaidro ar ilgstošo finansiālo knapināšanos, kas novedis pie trūkumiem infrastruktūrā un pētniecībā, un sola vēl vienoties par tālāko stratēģiju.

Arī Kalviņš, tāpat kā Rīgas Tehniskās universitātes prorektors Tālis Juhna, norādīja, ka finanšu līdzekļi, kas piešķirti zinātnei, ir pārāk mazi, lai prasītu lielu atdevi. „Finansējums ir dramatiski krities. „Mēs esam viszemāk finansētie Eiropā. Tas noveda pie septiņkārtīga zinātnieku skaita samazinājuma (..) Ekonomiskais izrāviens nevar būt izrāviens, ja tas nenotiek saistībā ar zinātni un inovācijām,” sacīja Kalviņš.

Viņš uzsvēra, ka arī kritizētais Latvijas Vēstures institūts nevar parādīt lielus darba rezultātus, ja vidēji uz vienu līdzstrādnieku tiek ieguldīts ievērojami mazāk līdzekļu nekā citās valstīs. Līdzīgu viedokli pauda arī institūta direktors Guntis Zemītis. „Mums šķita, ka mūsu piemērs ir ļoti pamācošs un tas attiecas uz daudziem. Zinātne ir badināta daudzus gadus (..) Bet cilvēku skaits nav dramatiski sarucis. Es apbrīnoju cilvēkus, kas šeit vēl strādā gada sākumā, kas valsts finansējums tiek pārrauts (..) Nevar šos jautājumus nevar balstīt tikai uz vienu ārvalstu atzinumu (..),” saka Zemītis.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa atzina, ka pētījums ir sniedzis vērtējumu par Latvijas zinātniskajām institūcijām, uzsverot, ka darba ir ļoti daudz. „Saimniecība ir novērtēta, bilde ir iegūta un ir ļoti daudz darba,” sacīja Kiopa. Viņa gan kategoriski noliedza kāda radio klausītāja iebildi, ka ministrijas galvenie mērķi šobrīd būtu „likvidēt” un „samazināt”, patiesībā ministrija vēlas „attīstīt”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti